Biotiskais potenciāls
Sugas spēja pretoties nelabvēlīgiem apkārtējās vides apstākļiem.
Terminu pirmais ieteicis amerikāņu ekologs R.Čepmens 1925.gadā. Viņš biotisko potenciālu definēja kā organ ismu iedzimtu īpašību vairoties un izdzīvot un izteica kā savdabīgu algebrisku summu, kas sastāv no pēcnācēju skaita katrā vairošanās ciklā, šo ciklu skaita noteiktā laika periodā, kā arī no skaitliskas attiecības starp dzimumiem un kopējās izdzīvotspējas konkrētos vides apstākļos.
Līdzīgus uzskatus un biotisko potenciālu matemātiskā formā izteikuši arī amerikāņu zinātnieki A.Lotka (1925.g.) un L.Bērčs (1948.g.).
