Brega-Vulfa formula
Sakarība, kas nosaka kristālā izkliedētā starojuma (rentgenstarojuma, gamma starojuma, elektronu, protonu, neitronu) interferences maksimumu virzienus.
1913.gadā angļu fiziķis V.L.Bregs un neatkarīgi no viņa krievu kristalogrāfs G.Vulfs pierādīja, ka rentgenstarojumu difrakciju kristālos var izskaidrot, ja pieņem, ka paralēlās atomplaknes atstaro rentgenstarus tad, ja 2d sin ~O = n lambda (delta), kur d - attālums starp atstarojošām atomplaknēm, ~O - leņķis starp starojuma virzienu un atomplaknēm, lambda - viļņa garums, n - vesels pozitīvs skaitlis (interferences kārta).
Kristāla izkliedētais starojums koncentrē šauros, lokālos maksimumos, kuru skaits, virziens un intensitāte atkarīga no kristāla struktūras. Brega-Vulfa formulu izmanto struktūranalīzē, kristālu orientācijas noteikšanā, rentgenogrāfisko un elektronogrāfisko fāžu analīzē.
