Bugēra-Lamberta-Bēra likums
Nosaka paralēla monohromatiska gaismas kūļa vājināšanos (absorbciju) vielā: ja uz absorbējošo vielu krīt gaismas kūlis, kura intensitāte I0, tad pēc iziešanas caur vielas slāni, kura biezums ir l, gaismas kūļa intensitāte I ir l = I0exp(-xl), kur x - absorbcijas koeficients, kas atkarīgs no vielas īpašībām un gaismas viļņa garuma.
x ir apgrieztais lielums absorbējošās vielas slāņa biezumam, kurā gaismas intensitāte samazinās e reizes. Mērvienība - m-1. Ja šķīduma koncentrācija c ir maza, tad x proporcionāls c: x = kc, kur k - proporcionalitātes koeficients, kas raksturīgs katrai vielai. x ir konstants plašā gaismas intensitātes diapazonā, bet ļoti blīvam starojumam (piemēram, lāzera starojumam) kļūst atkarīgs no gaismas intensitātes.
Likumu formulējis franču zinātnieks P.Bugērs 1729.gadā, izpētījis vācu fiziķis J.Lamberts 1760.gadā. x atkarību no koncentrācijas eksperimentāli noteica vācu zinātnieks A.Bērs 1852.gadā.
Saites.
Absorbcija.
