Brojī vilnis
Viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem L.V. de Brojī pirmais izvirzījis ideju, ka matērijas daļiņām ir viļņu īpašības - de Brojī vilnis, par ko 1923.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.
Kvantu mehānikā brīvas daļiņas kustību attēlo kā plakanu monohromatisku vilni - de Brojī vilni, kam viļņa garums λ=h/mv, kur h - Planka konstante, m - daļiņas masa, v - daļiņas ātrums. Elektroniem, kuru enerģija 20-100 keV, λ=0,08-0,03 Å, brīviem vieglajiem atomiem un molekulām (H, H2, He) istabas temperatūrā λ=ap 1 Å, bet neitroniem, kas ir termiskā līdzsvarā 100oC, λ=1,33 Å.
