Bezū ieleja
- Detaļas
- Skatīts: 1657
Te 1156.gadā pēc ordeņa 6.lielmestra Bertrāna de Blanšfora uzaicinājuma vācu kalnrači ierīkoja klintīs slēptuvi. Tie tika pakļauti stingrai disciplīnai, aizliedza jebkādus kontaktus ar vietējiem iedzīvotājiem. Oficiālais to nodarbinātības iemesls bija seno romiešu zelta šahtu izstrāde, kas atradās Blanšfora kalna nogāzēs. Romieši gan tās bija pilnīgi izstrādājuši vēl pirms tūkstoš gadiem.
Zeme piederēja Buazēnu ģimenei, kura simtiem gadu cieši draudzējās ar ordeni. XIII gs. beigās Pjērs de Buazēns piedāvāja Mas-Deu templiešiem pārņemt kontroli pār ceļu, pa kuru svētceļnieki no Spānijas devās uz Santjago de Kompostelas pilsētu. XVII gadsimtā templiešu darbības sekas ielejā uzgāja inženieris Sezārs d’Arkons. Viņš uzskatīja, ka tas nav bijis saistīts ar derīgo izrakteņu iegūšanu, bet gan kaut kur te ir noslēpti dārgumi, vai kas cits visai svarīgs. 1307.gada uzbrukumu ordenim šai vietai gājuši secen.
Saites:
Tempļa ordenis.
