Barsteri
- Detaļas
- Skatīts: 2575
Kosmisks elektromagnētisko gamma īsviļņu uziesmojums. Nosaukums cēlies no angļu vārda "uzliesmojum" (burst).
Pirmo tādu parādību astronomi fiksēja 1967.gadā. Dažas sistēmas sastāv no neitronu un parastās zvaigznēm. Neitronu zvaigzne ir kosmisks objekts, kas gravitācijas ietekmē kolapsējis un tādēļ sastāv gandrīz tikai no neitroniem. Neitronu zvaigznes diametrs ir tikai daži kilometri, bet tai ir liels blīvums un tā no otras sistēmas zvaigznes izsūc vielu. Izsūktais materiāls nogulsnējas uz neitronu zvaigznes virsmas vairākos slāņos. Ik pēc noteiktiem laika sprīžiem notiek gamma starojuma uzliesmojumi. Tos pavada liela daudzuma enerģijas izdalīšanās, kas līdzinās veselas galaktikas starojumam.
Patlaban fikseti vairāki tūkstoši barsteru. Visi tie atrodas ļoti tālu - pusceļā līdz novērojamā Visuma robežām.
Krievu matemātiķis un filozofs A.Lefeirs (Александр Лефевр) izteicis pieņēmumu, ka barsteri ir saprātīgi signāli. Saskaņā ar viņa teoriju ĀC savstarpēji mainās ar barsteriem, kam ir ģeometriskas progresijas forma. Šīs progresijas pamatā ir divi skaitļi, kas tiek reizināti ar vienu un to pašu reizinātāju. Tā piemēram - ja par pamatu tiek ņemti skaitļi 3 un 5, bet par reizinātāju - skaitlis 4, tad progresija ir sekojoša skaitļu rinda: 3, 5, 12, 20, 48, 80... utt.
Pēc tam Lefeirs pieaicināja problēmas pētīšanai Maskavas astronomu J.Jefremovu (Ю.Н. Ефремов). Tie kopā noskaidroja, ka vienam konkrētam barsterim ar nosaukumu "Ātrais barsters" norisinās ātrie uzliesmojumi, kas ilgst no dažām nedēļām un tiem ir nedaudz citāda iedaba. Jau kādus 10 gadus pirms viņu pūliņiem bija iznācis pētījums par to, ka rentgenstarojuma līdzīgi uzliesmojumi darbojas pēc dubultas ģeometriskas progresijas principiem. Šo darbu uzgāja Lefeirs un Jefremovs.
Starojumos var konstatēt divus maksimumus. Tie attiecas viens pret otru ar pastāvīgu starpību. Šī attiecība ar precizitāti otrajā zīmē aiz komata tiecas uz Zelta griezumu.
