Boskopi
- Detaļas
- Skatīts: 1443
Atrašana. Šāda cilvēka tipa kauli tika izrakti 1913.gadā Dienvidāfrikā Boskopas pilsētas tuvumā, no šejienes arī to nosaukums. Divi vietējie fermeri nejauši uzdūrās pārakmeņota galvaskausa daļām.
Citī līdzīgi atradumi Dienvidāfrikā tikuši nosaukti par homo kampensis, kas, būtībā ir tie paši boskopi.
Apraksts. Dīvaini galvaskausi – neproporcionāli lieli. Līdz ar to boskopiem bija arī neparastas sejas – gandrīz kā bērniem: mazs zodiņš, niecīgs deguns un lielas acis.
Pētnieks Frederiks Fitcsimonss (Frederick FitzSimons) žurnālā Nature tos raksturo – atliekas piederējušas cilvēkiem, kas dzīvojuši ap 30 000 gadu atpakaļ. Viņu smadzeņu apmērs sasniedza 1980 cm3 (par 30 % vairāk nekā mūsdienu cilvēkam - 1400 cm3).
Pētnieki Harijs Linčs (Gary Lynch) un Ričards Grendžers (Richard Granger) grāmatā Big Brain: The origins and Future of Human Intelligence raksta, ka boskopiem, pateicoties savām lielajām smadzenēm, piemitusi liela domāšanas spēja.
Esot izmiruši pirms 20 000 gadu.
Tādējādi, iespējams, boskopi var tikt uzskatīti par piekto cilvēku veidu. Pašlaik tā klasifikācija ir strīdīga, tomēr pamatā tiek pieskaitīta homo sapiens.
Mazais Zaļais lāga nezin ko par šādiem domāt, nekas lāga par tiem rakstīts nav. Lielā galva un mazā sejas apakšdaļa ufoloģiski vedina uz domu par pelēčiem vai vismaz atsauc atmiņā Meksikas raktuvēs uzieto Zvaigžņu bērnu.
Izteikta hipotēze un boskopi salīdzināti ar civilizācijām, kurās bija pagarinātie galvaskausi - Senā Ēģipte, Inku valsts u.c.
Saites.
Homo Sapiens.
