Aliens

Čerepņins, Nikolajs (1873.-1945.g.)

Krieviski - Николай Николаевич Черепнин.
Krievu komponists, pianists un diriģents.

Dzīvesgājums. Dzimis 1873.gada 15.maijā.
1895.gadā beidzis Pēterpils universitāti.
1898.gadā Beidzis Pēterpils konservatoriju, mācījies pie N.Rimska-Korsakova.
No 1905.gada Pēterpils konservatorijas pedagogs.
1906.-1909.gados bijis Marijas teātra diriģents.
No 1909.gada Pēterpils konservatorijas profesors.
No 1921.gada dzīvojis Francijā.
Daiļradē impresionisma iezīmes.
Darbi: operas, baleti - "Armidas paviljons" (1903.g., Latvijā iestudēts 1931.g.), "Narciss un Atbalss" (iestudēts 1911.g.), "Mūmijas romāns" (iestudēts 1924.g., Latvijā 1933.g.), vokālā un instrumentālā kamermūzika.
Miris 1945.gada 27.jūnijā.

Saites.
Krievu mūzika. 

 

Orderis

Nesošo (statņu) un balstošo (siju) arhitektonisko elementu kārtojums noteiktā mākslinieciskā sistēmā.

Ordera galvenās sastāvdaļas ir pamatne, kolonnas vai pilastri un antablements. Klasiskā vedā radās Senajā Grieķijā. Ir doriskais, joniskais, korintiskais u.c. orderi.

Slovāku mūzika

Slovāku mūzikālās kultūras pamatā ir slovāku mūzikas folklora.
Slovāku tautas dziesmas arī vienbalsīgas, tām raksturīga brīva melodijas attīstība, daudzveidīga ritmika.
Slovāku (arī čehu) mūzikas instrumenti: dūdas, fujārs (stabules veids), arfa, cītara, vijole.
Slovāku profesionālā mūzika radās XVII gs. kā kulta mūzika.
Laikmetīgās komponistu skolas pamatlicēji - J.Bella, V.Figušs-Bistrijs, M.Moizess un M.Šneiders-Trnavskis.
Pēc Čehoslovākijas republikas nodibināšanas līdzās nacionālajām tradīcijām čehu un slovāku mūzikā attīstījās modernisma tendences - A.Hāba. Impresionisma un neoklasicisma iezīmes raksturīgas B.Martinū daiļradei. Cīņā par reālisma virzienu mūzikā liela nozīme bija muzikologa Z.Nejedlija un komponista V.Nejedlija darbībai.
Pēc II Pasaules kara Čehoslovākijā plaši attīstījās operas, oratorijas, simfoniskās mūzikas un kamermūzikas žanri - J.Cikers, P.Ēbens, M.Kabelačs, A.Moizess, A.Ošenašs un E.Suhoņs. Atskaņotājmākslinieki: diriģenti - K.Ančerls, Z.Halabala, V.Talihs un K.Vlahs; dziedātāji - K.Gots, Z.Otava, M.Podvalova un M.Tauberova; vijolnieki - A.Ploceks un V.Pršihoda; čellists - M.Sadlo; pianisti - M.Gomane-Dombrovska, F.Maksjans un J.Pālenīčeks. Muzikologi: V.Helferts un A.Sihra.
Čehoslovākijā darbojās 12 operteātri. Starptautisku ievērību guva Slovākijas filharmonijas orķestris. 

Saites.
Slovāki.