Caricinas aizstāvēšana (1918.-1919.g.)
"Balto" ģenerāļa Krasnova komandētās kazaku Donas armijas atkārtotie un nesekmīgie uzbrukumi "sarkano" kontrolē esošajai Caricinai (tagad Volgograda).
Spēki pirms kaujas. Kazaku armijas sastāvēja no 45 000 kājnieku un kavalēristu, 610 ložmetējiem, vairāk kā 150 lielgabaliem. Sarkankrievu dibinātā Ziemeļkaukāza Kara apgabala Kara padomes priekšsēdētājs J.Staļins, locekļi K.Vorošilovs un S.Miņins no atsevišķām lielinieku vienībām izveidoja kaujas spējīgu grupējumu, kas 1918.gada oktobrī tika apvienots 10.armijā - pavēlnieks K.Vorošilovs, no 26.decembra - A.Jegorovs. Šai armijā bija apmēram 40 000 kājnieku un kavalēristu, 200 ložmetēju, 152 lielgabali un 13 bruņuvilcieni. To atbalstīja Caricinas strādnieki, 8. un 9.armija, D.Žlobas komandētā "Tērauda divīzija."
Kaujas gaita. Norisinājās no 1918.gada jūlijam līdz 1919.gada februārim, Tā nosargāja pilsētu un sakāva baltkazakus.
Nozīme. Sekmīgā Caricinas aizstāvēšana izjauca baltgvardu austreņu un dienvidu grupējumu apvienošanos.
Saites.
Krievijas Pilsoņu karš (1918.-1922.g.).
Kauju saraksts.
