Centrālamerika
- Detaļas
- Publicēts 08 Jūnijs 2018
- 2411 skatījumi
Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa starp Kluso un Atlantijas okeāniem, Meksikas līci un Karību jūru.
Ģeogrāfija. Tā stiepjas no Balsas upes ielejas ziemeļos (Meksika) līdz Karību jūras Darjenas līcim dienvidos. Dažreiz par Centrālamerikas ziemeļu robežu pieņem Tevantepekas zemesšaurumu, bet dienvidos - Panamas zemesšaurumu. Centrālamerikā ietilpst Meksikas DA daļa, Gvatemala, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama, Belīza.
Platība - 770 000 kvkm.
Iedzīvotāji - apmēram25 miljoni (1974.g.).
Lielākais platums - 960 km jukatānas pussalā (Meksika).
Mazākais platums - 48 km Panamas zemesšaurumā ar Panamas kanālu.
Vēsture. Karību jūras piekrasti atklājis K.Kolons 1502.-1504.gados.
V.Balboa pirmais no eiropiešiem šķērsoja zemesšaurumu unsasniedza Kluso okeānu.
XVI gs. gandrīz visa Centrālamerika (izņemot Britu Hondurasu un vairākas salas Karību jūrā) kļuva par Spānijas īpašumu.
XIX gs. sākumā Centrālamerikā izveidojās neatkarīgas valstis.
Ģeoloģija. Tektoniski Centrālamerika cieši saistīta ar abiem Amerikas kontinentiem.
Lielu daļu teritorijas aizņem vidēju un augstu Kordiljēru kalnu josla, augstākā virsotne ir Tahumulkas vulkāns (4217 m) Gavatemalā. Reljefā dominē Vulkāniskā (Klusā okeāna) grēda ar aprimušiem un darbīgiem vulkāniem - Santamarija, Fuego, Irass. No tās uz ziemeļiem un austreņiem - kalnu grēdas, plakankalnes ar nogludinātiem cilveida masīviem, noslēgtas ieplakas, dziļas ielejas. Zemienes tikai Jukatānā un šaurā piekrastes joslā, piemēram, Moskitu krasts.
Biežas zemestrīces.
Izrakteņi: dzelzs, sudraba, vara rūdas, zelta, naftas, dabasgāzes, sēra, vārāmā sāls atradnes.
Klimats. Centrālamerika atrodas tropu un subekvatoriālā klimata joslās.
Pasātu ietekme.
Aukstākā mēneša vidējā temperatūra 21-26oC, siltākā 27-28oC.
Nokrišņi Atlantijas okeāna piekrastē no apmēram 2000 mm gadā ziemeļos līdz 4000 mm dienvidos, 7000 mm kalnu nogāzēs. Klusā okeāna piekrastē 1000-1700 mm, iekšējās ieplakās līdz 500 mm.
Daba. Flora un fauna tuvāka Dienvidamerikas ziemeļu daļas augu un dzīvnieku valstij.
Pieatlantijā mitrie tropu meži (līdz 800 m vjl.) stipri izcirsti, laterītu augsnes. Līdz 1700 m vjl. kokveida paparžu meži, augstāk - mūžzaļo lapkoku un skujkoku meži, virs 3200 m - alpīnās pļavas.
Klusā okeāna piekrastē apakšējā joslā mitrākajos rajonos vasarzaļie meži, sarkanzemes; sausākajos - savannu skrajmeži un krūmāji; vidējā joslā ozolu, baltalkšņi vai skujkoku meži, plakankalnēs ganības.
Dzīvnieki: pumas, jaguāri, pekari, tapīri, bruņneši, skudrlāči, oposumi. Daudz putnu, rāpuļu, kukaiņu.
Hidroloģija. Upes īsas, ar lieliem energoresursiem.
Daudz tektonisku ezeru - Nikaragvas, Managvas.
Saites.
Centrālamerikas piramīdas.
Amerika.
