Aliens

Čičikastenanga

Chichicastenango. Vietējie sauc saīsināti par Čiči.
Pilsēta Gvatemalā, kiču maiju kultūras centrs.

Vēsture. XVII-XVIII gs. šeit dzīvoja spāņu mūks Fernando Himeness. 1701.gadā, ieradies Sv.Toma baznīcā, ķērās pie šejienes rakstītā materiāla rediģēšanas. Pēc ilgas klejošanas šie materiāli nonāca Sankarlosas universitātē, gadsimta vidū paslepus aizvesti uz Franciju un tad no jauna atklāti 1941.gadā. Raksti izrādījās maiju eposs - Popol Vuh.

Aplūkojamie objekti. Šeit dzīvojošie kiču maiji izmanto kristiešu baznīcas saviem rituāliem. Katru svētdienu paugurā pie pilsētas tiek ziedots auglības dieva Alkslka veidola priekšā.
Šeit ir divas katoļu baznīcas, kas celtas konkistadoru ierašanās laikā un darbojas joprojām. Mazākajā – El Calcvario, baltajiem ieeja liegta.

Sv.Toma baznīca. Lielākā ir Sv.Toma baznīca, kas paceļas pāri tirgus laukumam un augstas kāpnes ved uz tās ieeju. Uz pakāpieniem deg tradicionālais uguns altāris, svētceļnieki dedzina kvēpināmās nūjiņas, izlūgdamies piedošanu maiju gariem, kas sargā ieeju templī. Tas esot veltīts maiju zemes dievībai. Baznīcas vidū ir maiju altāri, uz kuriem dedzina sveces un kvēpināmās nūjiņas, lai godinātu senčus un šamaņus. Piestiprināts pie gala sienas karājas milzu krusts. Tas ir burvju „runājošais” krusts no maiju mitoloģijas, un tā dēļ XIX gs. notika liela sacelšanās pret spāņiem.

Kofrādas. Čičikastenangā ir reliģiskās brālības – cofradias. Tieši pateicoties tām 1702.gadā dominikāņu mūks ieguva kiče maiju eposa Popol Vuh manuskriptu, un tas kļuva pazīstams pasaulei.

Kolorīti vietējie indiāņu tirdziņi. 

Saites.
Gvatemala.