Aliens

Centrālāfrikas republika

Republique centrafricaine.
Valsts Centrālāfrikā.

Ģeogrāfija. Robežojas ar Čadu, Sudānu, Dienvidsudānu, Kongo, Kongo DR, Kamerūnu.

Valsts iekārta. Republika. Pēc militarā apvērsuma 1981.gada septembrī konstitūcija (pieņemta 1981.gada februārī) atcelta. Valsts galva - prezidents. Augstākais likumdevēja orgāns - vienpalātas Nacionālā sapulce. Izpildvaru īsteno  MP, kuras priekšgalā ir prezidents.

Iedzīvotāji. Vairāk kā 70% valsts iedzīvotāju pieder Sudānas tautām - bandi, gbaji (Ubangas un Šari upjstarpā), azandi (DA daļā).
DR rajonos dzīvo bantu tautas - maki, bakagiri, ngiri u.c. 
Klejo pigmeji.
Dzīvo arī arābi - Ziemeļos un ZA.
Ap 10 000 eiropiešu.

Valoda. Izplatīta songo valoda.

Reliģija. 60% iedzīvotāju saglabājuši tradicionālos ticējumus, 35% kristiešu, ap 5% musulmaņu.

Vēsture. Vissenāko lauku vēsture maz pētīta.
Kopš XVI gs. tās ZR daļa ietilpa Bagirmas valstī.
XIX gs. vidū atsevišķas teritorijas ietilpa Dārfūras sultanātā un Vadajas valstī.
XIX gs. beigās liela daļa tagadējās CĀR teritorijas tika iekļauta Rabaha valstī. Te franču kolonizatori izveidoja militārus nocietinājumus.
1904.gadā CĀR teritorija tika iekļauta franču Ubangas-Šari-Čadas kolonijā.
1910.gadā tā tika iekļauta Franču Ekvatoriālajā Āfrikā.
No 1914.gada bija patstāvīga kolonija Ubanga-Šari, kurā piespiedu kārtā tika attīstīta kokvilnas un kafijas eksportkultūru ražošana.
1928.gadā notika sacelšanās pret franču kolonizatoriem.
Pēc II Pasaules kara Ubangā-Šari izvērtās nacionālās atbrīvošanās kustība.
No 1946.gada Ubanga-Šari tika pārdēvēta par Francijas aizjūras teritoriju.
No 1958.gada 1.decembra - autonoma Centrālāfrikas republika Francijas Savienībā ar prezidentu B.Bogandu.
Neatkarīga kopš 1960.gada 13.augusta.
Kopš 1960.gada diplomātiskās attiecības ar PSRS.
Kopš 1960.gada ANO locekle.
Kopš 1961.gada Āfrikas un Maurīcijas koporganizācijas locekle.
Kopš 1963.gada ĀVO locekle, arī Francijas Savienības locekle.
Žana Bedela Bokasas laiks (1966.-1979.g.). Pēc valsts apvērsuma 1966.gada 1.janvārī par CĀR prezidentu kļuva Ž.B.Bokasa, kas pārtrauca sociālekonomiskās un politiskās demokratizācijas tendences.
1976.gada 4.decembrī valsti pārdēvēja par impēriju.
Diktators, rīkojās ar plašu vērienu. Viņa īpašumu sarakstā bija četras pilis Francijā, dzīvoklis ar 50 istabām Parīzē, villas Nicā, Tulūzā un Bernē. Garš bijis arī sievu saraksts: mīļākā bijusi rumāniete – bijusī kabarē dejotāja no Bukarestes, pārējās - vāciete, zviedriete, kamerūniete, ķīniete, gaboniete, tunisiete un lēdija no Zīloņkaula krasta. Viņš sevi pasludināja par imperatoru un sarīkoja svinīgās vakariņas par 22 miljoniem dolāru. Ēda cilvēku gaļu.
1979.gada martā-aprīlī notika tautas nemieri Bangi. 20.septembrī ar franču ekspedīcijas korpusa palīdzību no amata gāza Ž.B.Bokasu un valsti atkalpārdēvēja par CĀR ar prezidentu D.Dako priekšgalā.
Pēc militāra apvērsuma 1981.gada 1.septembrī par valsts un valdības galvu kļuva A.Kolingba. Politiskās partijas un arodbiedrības tika aizliegtas. Ārpolitikā CĀR orientējās uz DĀR, Franciju un citām Rietumvalstīm.

Ģeoloģija. Lielu daļu tritorijas aizņem kristālisko iežu veidotā Azandes plakankalne (augstums 600-900 m) ar zemiem atlieku masīviem: rieteņos = jade (Gau kalns 1420 m), ZA - Bongo (1388 m). Ziemeļu daļā Čada ieplakas dienvidu malas līdzenumi.
Izrakteņi maz pētīti: dimanti (Ubangi rieteņos un austreņos), urāna rūdas (Bakumā, krājumo 20 000 t U3O8), titāna, dzelzs, vara, svina, alvas rūdas, zelts, lignīts, dabiskie būvmateriāli.

Klimats. Subekvatoriāls musonu klimats, mitra vasara. Dienvidos ekvatoriāls. Vidējā temperatūra jūlijā 31oC, janvārī 21oC.
Nokrišņi no 1000 mm gadā ziemeļos līdz 1600 mm gadā dienvidos.

Hidroloģija. Upes - Mboma, Ubanga ar pietekām Koto un Lobaju, Mambere, Sanga, vama, Auka. Lielākās upes ir kuģojamas.

Daba. pārsvarā sarkanās un sarkandzeltenās laterītu augsnes.
Meži un krūmi aizņem apmēram 12% teritorijas. garzāļu savanna un savannu skrajmeži. DR - mitrie tropu meži.
Dzīvnieki: zīloņi, degunradži, antilopes, žirafes, lauvas, leopardi, hiēnas, pērtiķi. Upēs : krokodīļi, nīlzirgi. daudz putnu, čūsku, ķirzaku, kukaiņu. Dienvidos - cecemušas.
3 nacionālie parki ar kopplatību 12 700 kvkm.

Centrālāfrikāņu māksla. Pamatiedzīvotāju apmetnes parasti izvietotas pie upēm. Abos krastos 1-2 rindās izkārtotas apaļas vai četrstūrainas kleķa būdas ar smailiem jumtiem. CĀR pilsētās - Bangi, Bangasā, Berberatā ir labiekārtoti rajoni ar modernu arhitektūru. tautas mākslai raksturīga ģeometriskiem ornamentiem rotāta keramika, dzelzs un zīloņkaula rotaslietas, kā arī kokgriezumi, pinumi, ar metāla plātnītēm inkrustēti ieroči.

Saites.
Āfrika.