Cilmes šūnu izmantošana Okeānijā
- Detaļas
- Skatīts: 2714
Mūsdienās daudz dzird par cilmes šūnu pielietošanu medicīnā un to perspektīva rādās plaša.
Cilmes šūnas ir galvenās šūnas, atrodas dažādās ķermeņa vietās un iedalāmas vairākās grupās. Tās spēj bezgalīgi daudz vairoties un izveidoties par jebkuriem specializētiem audiem.
Parasti tās ņem jaundzimušajam no nabassaites. Šīs cilmes šūnas var izmantot daudz dārgāko kaula smadzeņu transplantu vietā. Nabas saites cilmes šūnas tiek daudz retāk atgrūstas un var tikt izmantotas cīņai ar dažādiem vēžiem.
Mums tas viss ir jauns. Bet palūkosim, vai kaut kas par to nav bijis zināms arī mūsu senčiem?
Rapanujas Apaļie torņi – pipi hereko (saukti arī par tupa?).
Lieldienu sala jeb Rapanuja sen jau pazīstama ka senas civilizācijas vieta. Kā viens no seno objektu veidiem bija arī kādi dīvaini apaļi torņi. Tie esot bijuši 20 pēdu augstumā, starp ciklopiskām sienām, kuru akmens bloki bija saslīpēti tik precīzi, ka starp tiem nevarēja iebāzt naža asmeni.
Torņu funkcija ir bijusi pavisam savāda. Aiz to sienām tikusi glabāta katra jaundzimušā nabassaite. Uzreiz pēc dzimšanas zīdaiņa nabassaite īsa rituāla laikā tika nogriezta. Tēvs paņēma to un devās uz tuvāko torni, kurā glabātājs to ievietoja pudeļķirbī un aizzīmogoja. Uz tā uzrakstīja ģimenes vārdu un nolika glabāšanā, ja tāda vajadzība būtu nākotnē.
Šo tradīciju bija dibinājuši 6 jūrasbraucēji no Mara Renga (leģendārā nogrimusī zeme Lemūrija/Mu) vēl pirms pirmā salas ķēniņa Hotu Matua ierašanās. Tie uzbūvēja pirmo torni Anakenas līcī. Šī vieta tika uzskatīta par izdziedināšanas centru. Dziedināšanas principu pārzinātāji bija Garauši, kurus iznīcināja Īsauši 19.gs. sākumā. Vergu tirgoņi galīgi piebeidza Rapanujas civilizāciju un zuda arī šo zināšanu atliekas.
Iespējams, šīm nabassaitēm arī ir kāda nozīme salas nosaukuma izcelsmē. Zināma nabassaišu tradīciju līdzība vērojama ar Havaju salām un dažiem Japānas lauku rajoniem.
Tādi pat torņi Japānā. 2 tādus torņus, kas līdzīgi Rapanujas torņiem, Japānas Hošigaijo kalnā Šododzimas salā uzgāja Hiroaki Hajaši (japāņu Senatnes pieminekļu pētīšanas biedrības viceprezidents) 1999.gada decembrī.
Tie bija 18 un 20 pēdu augstumā ar diametriem 12 un 15 pēdas attiecīgi. Līdzība ar Lieldienu salas torņiem ir neapšaubāma.
Vietējā leģenda pieraksta torņu celtniecību pirmajam seno japāņu imperatoram Dzimmu Tanno (fonētiski saistība ar Mu).
Šīs pašas biedrības prezidents un profesors Nabuhiro Jošida raksta, ka „torņi bijuši veltīti auglības dievībai, tā sauktajam „sarkano pupu glabātājam.” Ne tikai Japānā, bet arī Ķīnā, Birmā, Taizemē, Tibetā un Korejā sarkanās pupas bija tradicionāla rituālo svinību sastāvdaļa. Kopā ar vārītiem rīsiem tos ēda senču piemiņas ceremonijās. Rituālo plāceņu sastāvā, ko gatavoja kā upurus dieviem, ietilpst arī sarkanās pupas, samaisītas ar rīsiem un medu vai cukuru. Interesanti, ka pats nosaukums „Šododzima” nozīmē „sarkano pupu sala.” Iespējams, ka tas bijis pašu svarīgāko Āzijas reliģisko centru skaitā, uz ko norāda leģendārās asociācijas ar pirmo Japānas imperatoru.”
Siljustānas torņi. Interesanti, ka arī šai Peru apvidū celti līdzīga izskata torņi, par kuru funkciju nav ziņu.
Saites.
Cilmes šūnas.
