Aliens

Devons, devona ēra (400-340 mlj.g.)

Ģeoloģiskā ēra, kas pirms 400 miljoniem gadu nomainīja silūra ēru. Ilga apmēram 60 miljonu gadu.

Tad uz zemes parādījās pirmie augi - ķērpji, ar kuriem apauga mitrās ūdenskrātuvju krastmalas. Devona perioda laikā no tām cēlās vēl citas augu sugas, to skaitā arī pirmie augstākie augi - papardes un kosas. Ja iepriekš visi dzīvnieki elpoja gaisu, kas izšķīdis ūdenī, tad tagad daži no tiem iemanījās elpot atmosfēras gaisu. Tie bija pirmie sauszemes dzīvniei - simtkāji, skorpioni un primitīvi bezspārnu kukaiņi. Visu sauszemes mugurkaulnieku priekštece bija rokspalvu zivs, kam bija ķepām līdzīgas krūšu un vēdera peldspuras. Pakāpeniski tām attīstījās īstas augšējās un apakšējās ekstremitātes un ar laiku no tām attīstījās amfībijas un reptīļi.

Devonā pirms apmēram 405-350 miljoniem gadu psilofītiem izmirstot, parādījušies protolepidodendri, hienijas (Hyenia), pirmie, tagad jau izmirušie sūnaugi - protosfagni (Protosphagnum), kā arī lepidodendri, pirmpapardes, pirmkailsēkļi. No pirmkailsēkļiem jau devona beigās attīstījās pirmie sēklaugi - kordaīti un sēklpapardes.

Devonā radās abinieki.
Devona beigās izzuda bruņuzivis.

Devona beigās no daivspurzivīm attīstījās pirmie mugurkaulnieki, kuriem pāra spuru vietā veidojās kājas. Devona tetrapodi bija ūdenī mītoši dzīvnieki. Kājas, kas izveidojušās kā pielāgojums dzīvei ūdenstilpņu  seklajās daļās,vēlāk izrādījās veiksmīgs jaunieguvums izplatībai tālāk sauszemē un turpmākai sauszemes mugurkaulnieku evolūcijai. Tagad tetrapodiem pieder abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji, tātad arī cilvēki.
Grenlandē atrasti seno devona tetrapodu Ichthyostega un Acanthostega veseli skeleti. Fragmentārākas fosīlijas zināmas no Krievijas, ASV, Skotijas, Austrālijas, Ķīnas un Beļģijas.

Devona  periods Latvijā. Devona nogulumi Latvijā - Saulkalnes gliemju dolomīts. Latvija ir viena no retajām vietām uz Zemes, kur izdevies uziet devona tetrapodu atliekas.

Saites.
Ģeoloģiskās ēras.