DNS saprātīguma teorija
- Detaļas
- Skatīts: 2436
Teorija, kas pamato, ka dzīvo būtņu DNS nukleotīdu virkne ir kāda Augstāka saprāta ielikts ģenētisks kods, pie kam DNS pats uzslkatāms par saprātīgu evolūcijas virzītājspēku.
DNS kods. Mums ir 4 viekāršās aminoskābes - adenīns (A), timīns (T), guanīns (G) un citozīns (C).No šiem aminoskābes apzīmējošajiem burtiem uzskatāmības labad var salikt trejskaņus - ATG, CGA, GAG utt Katrs no šiem trijburtu "vārdiem" apzīmē molekulu kādai no diviem desmitiem salikto aminoskābju, kas veido olbaltumus. Ķēdīte no vairākiem simtiem vai pat vairākiem tūkstošiem šādu trijburtu "vārdu" ir kods (pieraksts), kas nosaka katras olbaltumvielas veidošanās noteikumus. Neatbildēts autājums palik - Vai šī virkne ir nejauša, jebšu tomēr ar kaut kādu jēgu?
Liecības.
Maikla Harnera novērojums. Maikls Hārners 1961.gadā kļuva par vienu no pirmajiem Rietumu civilizācijas cilvēkiem, kas uz sevis izmēģināja aijavaskas dzērienu. Tas notika Amazones baseinā pie konibu indiāņiem, ciemā pie Ukajali upes. Efekts bija ļoti spilgts, un Hārners iepazinās ar pūķveidīgiem radījumiem: "Šie radījumi parādīja man, kā viņi radījuši dzīvību uz planētas. Tas tika izdarīts tālab, lai noslēptos starp daudzajām formām, tādejādi nomaskētu savu klātieni. Un, lūk, manā priekšā ar patiesi neiedomājamu ticamību noņirbēja viss augu un dzīvnieku radību lieliskums. Es uzzināju, ka šie pūķveidīgie radījumi atrodas visu dzīvības formu iekšienē, ieskaitot arī cilvēkus. Tieši viņi bija īstie planētas un visas cilvēces saimnieki - tā viņi man to apskaidroja. Mēs, cilvēki, nebijām nekas cits kā ietvars šiem radījumiem. Lūk kādēļ viņi varēja runāt ar mani tieši man no iekšienes. Palūkojoties atpakaļ, es varētu piemetināt, ka šie radījumi kaut kādā ziņā bija līdzīgi DNS, lai gan tolaik, 1961.gadā, man nebija nekādas nojēgas par DNS."(Michael Harner, "The Way of the Shaman," Harper, Sanfranciska, 1980.g., 4.lpp.)
Teorijas izveide.
Terena Makkeina teorijas izvirzīšana. Pirmais šādu teoriju izvirzīja Terens Makkens (Terence McKenna). Tas notika pēc tam, kad viņš bija pavadījis mēnesi Amazones krastos dzerot aijavasku un uzēdot psilobicīnu saturošas sēnes. Viņš bija visai oriģināls un neparasta prāta asuma domātājs, Amazones baseina etnobioloģijas speciālists, miris 2000.gada 3.aprīlī.
Viņa psihiskie eksperimenti notika 1971.gadā Lahorejā (La Chorrea - Kolumbijā). Viņš uzskatīja, ka halucinogēnus iespējams izmantot mūsu psihes dzīļu pētīšanā. Nekad viņš sīkāk nav stāstījis par savām idejām DNS sakarā, taču savā 1975.gada darbā „Neredzamā ainava” (La Invisible Landscape) kopā ar līdzautoru un reizē arī brāli neirobiologu Denisu Makkeinu (Dennis McKenna) viņš saka tā: „informācija, kas ieslēgta neirogēnajā materiālā, var kļūt pieejama apziņai... pateicoties triptamīnu [piemēram DMT!] un beta-karbolīnu [piemēram harmalīna, kas ir otra svarīgākā aijavaskas sastāvdaļa] ievietošanai šajā ģenētiskajā materiālā. Mēs domājam, ka šai procesā ir iesaistītas arī DNS un RNS, kas ietilpst nervu sistēmā.” (Terence McKenna and Dennis McKenna, The Invisible Landscape, 1975.g., 95.nodaļa An Experiment at La Chorrea, 104.lpp.)
Brjūsa Lemba apsvērumi. Apmēram pēc 10 gadiem (tātad 80.gadu pirmajā pusē) Makkeniem līdzīgu domu izteicis Brjūss Lembs (Bruce Lamb), kas arī veicis pētījumus Amazones baseinā: „Nav izslēgts, ka kādā neapzinātā līmenī DNS ģenētiskais šifrētājs izveido sava veida tiltu uz visu dzīvo radību bioloģisko atmiņu. Šī bezrobežu informētība pēc tam izpaužas aktivizētā apziņā.” (Bruce Lamb, Rio Tigre and Beyond).
Krika un Votsona devums. Nobeļa prēmiju laureāti Votsons un Kriks (DNS dubultspirāles atklājēji) pierādījuši, ka DNS koda saturs ir abstrakts pieraksts.
Džeremija Nārbija "Kosmiskā čūska." Vēl pēc 10 gadiem (tātad 90.gadu pirmajā pusē!) šveiciešu antropologs Džeremijs Nārbijs (Jeremy Narby) no jauna aplūkoja šo domu, tiesa, šoreiz to attīstot mazliet citā virzienā. Savas idejas viņš izklāstīja grāmatā „Kosmiskā čūska: DNS un zināšanu avoti (The Cosmic Serpent: DNA and the Origins of Knowledge). Pirmo reizi grāmata tikusi publicēta 1995.gadā.
Nārbijs saka, ka daži biologi DNS apraksta kā „sena, neparasti attīstīta biotehnoloģija, kas satur triljoniem režu vairāk informācijas, nekā mūsu pati izsmalcinātākā glabātuve. Taču vai mēs patiesi šai gadījumā varam runāt par kaut kādu nebūt tehnoloģiju? Jā, jo nav neviena cita termina, kas spētu klasificēt šo dubultoto modeli ar tā informatīvajām rezervēm. DNS platiumā sasniedz vien desmit atomu, kas var kalpot kā īpaši augsti attīstītas tehnoloģijas piemērs. Šī organiskā struktūra ir minimizēta tiktāl, ka faktiski pietuvojusies materiālās esības robežām.” (Narby, The Cosmic Serpent, 103.-104.lpp.)
Grehems intervē Nārbiju. 2004.gadā ar Dž.Nārbiju viņa mājās tikās publicits Grehems Henkoks un interesējās, vai zinātnieks nav mainījis savas domas.
G.H.: „Iespējams, ka es kļūdos, taču, lasot „Kosmisko čūsku,” man radās iespaids, ka Jūs uzskatiet, ka mūsu DNS-ā ir iešifrēts noteikts vēstījums. Un šo vēstījumu mēs varam izlasīt vai ieraudzīt ar tās pašas aijavaskas palīdzību. Vai patiesi tā?
Dž.N.: „Vēstījums vai pat daudz vēstījumu. Mēs pagaidām vēl ļoti vāji tajā orientējamies.”
G.H.: „Bet kas ir ielicis šo vēstījumu?”
Dž.N.: „Nav ne mazākās sajēgas, taču domāju, ka tā bija ļoti gudra radība.”
Pola Devisa raksts. 2004.gada augustā žurnālā New Scientist tika publicēts rakstnieka un fiziķa Pola Devisa revolucionārs raksts, ka Zemes organismu genoms var saturēt ārpuszemes izcelsmes vēstījumus – miljonus un pat miljardus gadu senus.
2001.gadā divi vācu zinātnes popularizētāji Gražīna Fozare un Francis Bludorfs izteica domu, ka DNS „balasts” ir tas, kas saista visas dzīvās būtnes caur hipertelpu. Balstoties uz somu fiziķa Matti Pitkanena teoriju par magnētiskajiem „telpas-laika tuneļiem,” kas saista dažādus Visuma punktus, tie piedāvāja uzskatīt DNS par tādu kā antenu un visu šo procesu nosauca par „hiperkomunikāciju.” Tāpat viņi arī uzskatīju, ka visu informāciju saņem „balasta” DNS, pēc tam to pa organisma perifēro nervu sistēmu novada uz smadzenēm, kur sajūtas kļūst neatšķiramas no reālajām.
Arī amerikāņu astronoms un rakstnieks Karls Sagāns (1934.-1996.g.), starp citu – regulārs kaņepes pīpētājs, bija pirmais, kas iedomājās, ka šie vēstījumi, iespējams, jau atrodas uz Zemes kādu ikdienišķu un parastu parādību veidā, bet cilvēkam trūkst nepieciešamo domāšanas īpašību lai tās atšķirtu. Sagāns šo domu par acumirklīgo kontaktu ar ārpuszemes saprātu pateicoties simboliskam un ģeometriskam interfeisam apspēlēja savā romānā „Kontakts” (1985.g.), pēc kura Holivudā uzņēma filmu ar Džūdiju Fosteri galvenajā lomā.
Turpmāk šo pašu Sagāna domu tālāk attīstīja divi japāņu biologi – Hiromidzu Joko (Kiorinas universitāte) un Tairo Ošioi (Micubisi-Kasei Zinātnes un dzīvības institūts). Viņi pieņēma, ka šādus vēstījumus varētu saturēt vienkāršo organismu, piemēram, baktēriju, DNS. Tādēļ viņi pētīja bakteriofāgu ZX174 – tas bija cilvēka zarnu traktā dzīvojošs vīruss. Izpētot secināja, ka nekā tur neesot. Jau no šodienas pozīcijām var tikai pieminēt, ka viņi meklēja visur, tikai ne „balasta” daļā.
Nospiedošs vairums klasisko zinātnieku spēj pieņemt vārdu „tehnoloģija” DNS sakarā tikai kā metaforu. Viņuprāt DNS darbības pamatam pietiek tīri ar haotiskiem, bet pašorganizējoties spējīgiem matērijas principiem.
Nārbijs tiem, protams, iebilst: „DNS un tajā iekodētais dzīvības princips ir neparasti sarežģīta tehnoloģija, kas jūtami pārsniedz mūsu saprašanas līmeni, un, kas radusies nevis uz Zemes, bet kaut kur vēl citur. Nokļuvusi uz Zemes apmēram pirms četriem miljardiem gadu, tā radikāli pārveidoja visu mūsu planētu.” (Narby, The Cosmic Serpent, 104.lpp.)
Tomēr otra Nārbija izteiktā hipotēze ir vēl graujošāka: viņš sliecas domāt, ka DNS satur ne tikai rutinētas funkcionālas instrukcijas, kas nepieciešamas dzīvības funkcionēšanai un pavairošanai, bet tas satur arī adresētu un mērķtiecīgu vēstījumu no šīs supersmalkās tehnoloģijas radītājiem. Nārbijs nekur nemēģina determinēt, kas tieši ir šie „saprātīgie radītāji,” taču ne reizi vien atzīmē, ka piekļuve tiem ir šamaņiem. Viss, kas būtu nepieciešams, noregulēt savu apziņu attiecīgā piemērotā veidā.
Sakarā ar DNS-ā ieslēgto šifru ir interesants lingvista Romāna Jēkabsona (Jacobson) slēdziens, ka līdz DNS struktūras atklāšanai līdzīgas šifrēšanas sistēmas piederēja „tikai cilvēcisku fenomenu kategorijai – tas ir tādu fenomenu, kuru rašanai bija nepieciešama saprātīga cilvēka klātbūtne.” (Narby, The Cosmic Serpent, Jēkabsons citēts 135.lpp.)
Bet varbūt tomēr? Galu galā arī paši zinātnieki taču atzīst, ka „nospiedošs DNS gēnu daudzums mūsu organismā pilda funkciju, kuru mēs vienkārši neesam spējīgi izprast.” (Narby, The Cosmic Serpent, to šīs grāmatas 100.lpp. teikuši molekulārbiologi Kriss Keledains un Horass Drjū)
Nārbijs saka, ka DNS spirāle viņam atgādinot „divas kopā savijušās čūskas” (J.Narby, The Cosmic Serpent, 56.lpp.) un arī sauc to par „ārkārtīgi attīstītu tehnoloģiju... kas radusies kaut kur ārpus Zemes.” (J.Narby, The Cosmic Serpent, 104.lpp.) Galu galā pēc tam sarakstīja mūsu augstāk citēto grāmatu, kurā izsaka domu, ka DNS varētu būt saprātīga struktūra, kas satur kādu noteiktu vēstījumu – izlasāmu tikai IAS. (turpat 104.lpp.)
Interesanti, ka tieši Nārbija pieeja, iespējams, atver mums iespēju izprast to dīvaino pārvērtību sēriju, kas visai spēji norisusi cilvēka evolūcijā pirms apmēram 40 000 gadiem. To dēļ cilvēki radījuši alu mākslu un reliģiju un vispār – sākuši uzvesties cilvēcīgi! Tātad, iespējams, ka ieiešanas IAS ir devusi senajiem cilvēkiem pieeju viņu DNS ierakstītajam kodam. Tādejādi, varbūt cilvēku redzamie gari-teriantropi ir nevis gari, bet gan mūsu DNS-os ierakstītas „apmācības programmas.”
Un nu – garšīgs kumosiņš darvinistiem. Šādi „apmācības mehānismi” noteikti ir izcili adaptējoši, kas
Ļāva cilvēcei kā bioloģiskai būtnei pieaugt skaitā un izplatīties pa visu planētu.
Avoti:
Terence McKenna and Dennis McKenna, The Invisible Landscape: Mind, Hallucinogens and the I Ching, Harper, Sanfranciska, 1975.g.
Bruce Lamb, Rio Tigre and Beyond.
Jeremy Narby, The Cosmic Serpent: DNA and the Origins of Knowledge, Victor Gollancz. Londona, 1998.g.
Raksti.
Golems. KODS un INTRONS.
