Elejieši, eleāti
Sengrieķu filozofu skola VI-V gs.pmē. grieķu kolonijā Elejā (Dienviditālija).
Skolu dibināja Ksenofāns. Tās ievērojamākie pārstāvji - Parmenīds, Zēnons Elejietis un Meliss (Samā).
Elejieši uzsvēra domāšanas nozīmi izziņā, domāšanu un domāto esamību nostatīja pretī sajūtām, uztverei un jutekliski uztveramajai esamībai un atzina pēdējās nestabilitāti. Elejieši pirmo reizi filozofijas vēsturē izvirzīja vienotās esamības jēdzienu, tas ietekmēja antīkā ideālisma attīstību. No vienotās, nepārtrauktās, nedalāmās un nemainīgās esamības jēdziena elejieši izsecināja kustības un lietu daudzības neiespējamību, taču viņu argumentiem pret dialektiku, īpaši Zēnona aporijām, kas izvirzīja jautājumu par loģisku kustības pretrunīguma izteikšanu, bija pozitīva nozīme dialektikas tālākajā attīstībā.
Saites.
Sengrieķu filozofija.
