Ekonomisms
Oportūnistisks virziens krievijas sociāldemokrātijā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā.
"Ekonomisti" sludināja stihiskumu strādnieku kustībā, noliedza strādnieku šķiras partejiskās un revolucionārās teorijas lomu, aizstāvēja atsevišķu pulciņu savrupību un tā veicināja idejisko jucekli un svārstīšanos sociāldemokrātiskajā kustībā. "Tā politiskā būtība izteikta programmā: "strādniekiem - ekonomiskā, liberāļiem - politiskā cīņa"." /V.Ļeņins, "Raksti," 21., 292.lpp./
"Ekonomistu" līderi bija J.Kuskova, S.Prokopovičs u.c., galvenie centri - laikraksta "Rabočaja misļ" un žurnāla "Rabočeje ģelo" redakcija. Ekonomisma pamatidejas tika izklāstītas J.Kuskovas 1899.gadā sarakstītajā "Credo." "Ekonomisti" veicināja buržuāzijas ietekmi strādnieku kustībā, bija starptautiskā oportūnisma - bernšteinisma paveids.
Strikti pret tiem kā ideoloģiskajiem konkurentiem cīnījās V.Ļeņina vadītie lielinieki. "Ekonomisti" tika "atmaskoti" vairākos V.Ļeņina darbos, īpaši grāmatā "Ko darīt?", kā arī laikraksta "Iskra" rakstos. Pēc KSDSP 2.kongresa (1903.g.) lielākā daļa "ekonomistu" kļuva par maziniekiem (meņševikiem).
Saites.
Bernšteinisms.
