Ekslibris
Ex ("no" - latīņu val.) + libris ("grāmatām" - latīņu val.).
Grāmatzīme - grāmatas īpašuma zīme, kas paredzēta ielīmēšanai grāmatas vāka iekšpusē un norāda uz tās piederību kādam noteiktam īpašniekam - bibliotēkai vai privātpersonai.
Vēsture. Ekslibru priekšteči ir seno rokrakstu titullapu zīmējumi un ieraksti ar īpašnieku, autora vai pārrakstītāja vārdu.
Līdz ar grāmatu iesiešanu sāka izgatavot īpašus ekslibrus: ģērboņveida ekslibrus ar īpašnieka ģērboņa attēlu (galvenokārt XVI-XVIII gs.), monogrammu ekslibrus ar dekoratīvi, ornamentāli izstrādātiem īpašnieku iniciāļiem, sižetiskos ekslibrus, kuros kopā ar īpašnieka vārdu attēloti ainavu, arhitektūras u.c. motīvi, kas alegoriski vai simboliski vēstī par grāmatas īpašnieka profesiju, ineteresēm, gaumi.
XIX gs. līdztekus ekslibriem tika lietoti t.s. superekslibri, ko novilka tieši uz grāmatu vākiem.
XX gs. dominē sižetiskie ekslibri, kurus novelk uz papīra. Mākslinieciskie ekslibri tika darināti kādā no grafikas estampa tehnikām galvenokārt miniatūrgrafikas kompozīcijas tradīcijās. Vecākais ekslibra tehniskā izpildījuma un iespieduma veids ir kokgriezums. Citi ekslibru darināšanas veidi: vara un tērauda grebums, asējums, litogrāfija, cinka klišeja, ofsets.dobspiedums.
Ekslibriem pievērsušies daudzi ievērojami mākslinieki Rietumeiropā - A.Dīrers, Krānahs Vecākais, Holbeins Jaunākais, V.Hogārts, F.Bušē, E.Manē; Krievijā - M.Vrubels, A.Benuā, M.Dobužinskis.
Ekslibri Latvijā. Latvijā pirmie ekslibri piederējuši vāciešiem. Latviešu ekslibru pamatlicējs ir R.Zariņš, kas darinājis 75 ekslibrus: pirmo Ēvai Zariņai (1897.g.). XX gs. 20.-30.gados ekslibrus veidojuši J.Plēpis, N.Strunke, S.Vidbergs, I.Zeberiņš. Krievpadomju okupācijas laikā - O.Ābelīte, A.Apinis, K.Cīrulis, K.Dāle, A.Duburs, Dz.Ezergaile, J.Liepiņš, P.Upītis, D.Rožkalns, Z.Zuze.
1962.gadā Rīgā notika pirmā plašākā ekslibru izstāde - 26 autori ar 262 darbiem.
Bagātākās ekslibru kolekcijas Rīgā glabājās Fundamentālās bibliotēkas J.Misiņa nodaļā un Latvijas Valsts vēstures muzejā.
