Elamas ķēniņi (~2500.-644.g.pmē.)
Nosaukumi Elama, Simaški, vēlāk Anšana tika lietoti Elamas ķēniņu titulos. Ķēniņu valdīšanas laiki aptuveni.
Avanas apgabala ķēniņi (~2500.-2176.g.pmē.).
Peli (~2500.g.pmē.).
Tata.
Ukkutahešs.
Hišurs.
Šušuntarana.
Napilhušs.
Kikku-sive-temti.
Lukišans (~2136.-~2261.g.pmē.).
Hels (~2260. un ~2237.g.pmē).
Hits (~2236.-~2200.g.pmē.).
Kutik-Inšušinak (Akādas ķēniņa Šarkališarra (2200.-2176.g.pmē.) laikabiedrs).
Tad seko īslaicīga gutu valdīšana (2176.-2036.g.pmē.).
Simašas apgabala ķēniņi (~2036.-?g.pmē.). Elamas virsvaldība Šimašku dzimtas ķēniņu rokās nonāca pēc neilgas gutu valdīšanas. Pirmie dinastijas ķēniņi atzina Ūras III dinastijas virsvaldību.
Hirnamme (III Ūras dinastijas ķēniņa Šu-Suena (2036.-2028.g.pmē.) laikabiedrs).
Enpi-luhhan (III Ūras dinastijas ķēniņa Ibbisina (2027.-2003.g.pmē.) laikabiedrs).
Hutran-tempt (2005.-1985.g.pmē.).
Kindattu .
Indattu-Inšušinak (Indattu I) (1985.-1960.g.).
Tan-ruhurater (1960.-1935.g.).
Indattu II.
Indattu-napir.
Indattu-tempt.
Sukkalmahu periods (~1850.-1505.g.pmē.).
Eparts (~1850.g.pmē.).
Šilhaha (1830.-1800.g.pmē.).
Sirtuhs (1800.-1772.g.pmē.).
Simut-vartaš (1772.-1770.g.pmē.).
Sive-palar-huppak (1770.-1745.g.pmē.).
Kudzzuluš I (1745.-1730.g.pmē.).
Kutir-Nahhunte I (1730.-1700.g.pmē.).
Lila-irtaš (1700.-1698.g.pmē.).
Tempt-adun (1698.-1690.g.pmē.).
Tan-Uli (1690.-1655.g.pmē.).
Tempt-halki (1655.-1650.g.pmē.).
Kuk-Našur (1650.-1635.g.pmē.).
Kutir-šiltaha (1635.-1625.g.pmē.).
Tempt-raptaš (1625.-1605.g.pmē.).
Kudzzuluš III (1605.-1600.g.pmē.).
Tata (1600.-1580.g.pmē.).
Attu-merra-halki (1580.-1570.g.pmē.).
Pala-iššan (1570.-1545.g.pmē.).
Kuk-Kirveš (1545.-1520.g.pmē.).
Kuk-Nahhunte (1520.-1505.g.pmē.).
Kutir-Nahhunte II (1505.-?g.pmē.).
XIV gs.pmē. otrajā pusē Elamu iearoja kasīti. Nav zināms cik ilgi Elama palika zem viņu varas.
Anšanas un Sūzu periods (1350.-~1110.g.pmē.).
Ige-halki (1350.-1330.g.pmē.).
Pahir-iššan (1330.-1310.g.pmē.).
Attar-kittah (1310.-1300.g.pmē.).
Humban-nimena (1300.-1275.g.pmē.).
Untaš-napiriša (1275.-1240.g.pmē.).
Unpatar-napiriša (1240.-1235.g.pmē.).
Kitenhutrans (1237.-1210.(?)g.pmē.).
Halluduš-Inšušinak (1205.-1185.g.pmē.).
Šutruknahunts (1185.-1155.g.pmē.).
Kutir-Nahhunte (1155.-1150.g.pmē.).
Šilhakinšušinaks (1150.-1120.g.pmē.).
Hutelutušinšušinaks (1120.-1110.g.pmē.).
Šilhana-hamru-Lagamar (1110.-?g.pmē.).
Jaunelamas periods (760.-644.g.pmē.).
Humban-tahrah (760.(?)-742.g.pmē.).
Humbanikašs (742.-717.g.pmē.).
Šutruk-Nahhunte II (717.-699.g.pmē.).
Halluduš-Inšušinak II (699.-693.g.pmē.).
Kudur-Nahhunte (693.-692.g.pmē.).
Humban-nimena (692.-687.g.pmē.).
Humban-haltaš I (687.-680.g.pmē.).
Šilkah-Inšušinak II (680.-668.(?)g.pmē.).
Urtaki (674.-663.g.pmē.).
Tempt-Humban-Inšušinak (668.(?)-653.g.pmē.).
Atta-hamiti-Inšušinak (653.-648.g.pmē.).
Humban-haltaš III (648.-644.(?).g.pmē.).
? Kedarlaomers.
Biogrāfija. Elamas ķēniņš. 2127.g.pmē. izprecināja savu meitu Ūras ķēniņam Šuļgam, kurš pūrā tai deva Larsas pilsētu.
? Melišipaks.
Saites.
Elamas valsts.
