Edfa
Mūsdienās - Idfu.
Senpilsēta Augšēģiptē.
Senēģiptiešu senpilsēta Augšēģiptē.
Atrašanās vieta. Nīlas augštecē, tās rieteņu krastā Asuānas provincē, 87 km uz dienvidiem no Luksoras. Mūsdienās nes Idfas vārdu, tajā ir ap 60 000 iedzīvotājiem.
Vēsture. Pastāvējusi jau no pirmsdinastiju perioda kā solārā dieva kulta vieta. Šo dievu attēloja kā spārnotu disku. Vēlāk šo dievību asociēja ar Horu, bet pēc tam ar grieķu Apolonu, no kā arī pilsētas grieķiskais nosaukums - Apollonopolis Magna.
Saskaņā ar leģendu pirmo svētnīcu pilsētā uzcēlis Imhoteps „saskaņā ar plānu, kas sniegts zemei no debesīm pie Memfisas pilsētas.”
Izpēte. Senpilsētā notikuši izrakumi XX gs. 20.-30.gados. Tika atsegts Hora svētnīcas komplekss, kas ir vispilnīgāk saglabājies senēģiptiešu sakrālās arhitektūras piemērs.
Kopš 1984.gada arheologiem zināma Edfas pakāpjveida piramīda. Tagad notik tās izpēte.
Aplūkojamie objekti.
Hora svētnīca. Šī svētnīca ir vislabāk saglabājies senēģiptiešu tempļu arhitektūras piemērs. Uzcelta jau ptolemaju valdīšanas laikā. Būvniecība norisa no 237.-57.g.pmē., tātad sākta Ptolemaja III Euergetera laikā. Celta neievērojot tradicionālo senēģiptiešu ikonogrāfiju un svētnīcu arhitektūru.
Zem celtnes pamatiem konstatēta Ramzesa III laika kulta būve.
Uz svētnīcas sienām var izlasīt labi saglabājušās senēģiptiešu leģendas, kas nosauktas par Celtnieku tekstiem.
Viena no vislabāk saglabātajām Ēģiptes svētnīcām. Te laikam ir saglabājusies svētnīcu bibliotēka - „Dzīvības māja,” kurā uz sienām iegravēti svēto grāmatu katalogi.
Imhotepa svētnīca. Vienu tādu šeit esot konstruējis pats Imhoteps.
Edfas piramīda. Neliela trīspakāpju piramīda 5 km no Edfas, par kuras eksistenci arheologiem zināms kopš 1984.gada. Tagad notiek tās izpēte.
Izrakumi veikti arī pilsētas dzīvojamajos kvartālos un nekropolē.
Atradumi. Sadzīves priekšmeti jau no Senās Valsts laikiem, taču pārsvarā no grieķu-romiešu laikiem, koptu un bizantiešu periodiem.
Saites.
Senās Ēģiptes kultūras centri.
Ēģipte.
Imhoteps.
