Eshils (525.-456.g.pmē.)
Izcils sengrieķu dramaturgs, teātra reformators.
Radniecība. Piedzimis bagāta zemes īpašnieka ģimenē.
Dzīvesgājums. Dramaturgs, slavenākais traģēdiju rakstnieks Atēnās.
Dzimis 525.g.pmē.
Atēnietis, Maratonas kaujas 490.g.pmē. un Salamīnas kaujas 480.g.pmē. dalībnieks.
Pazemīgi sauca savus darbus par „atliekām no Homēra dzīru galda.”
Nomira 456.g.pmē. 69 gadu vecumā. Ērglis kļūdas dēļ noturēja Eshila galvu par akmeni un nometa uz tās bruņurupuci, lai to sasistu. Tā izpildījās orākula pareģojums, ka viņam jāmirst no sitiena, kas nāks no debesīm.
Teātra reforma. Eshils ieviesa otro aktieri, tādejādi darbība un dramatiskais dialogs kļuva neatkarīgi no kora.
Eshila nāve. Nostāsts par to ir tik traģikomisks, ka diezin vai varētu būt ticams. Ērglis, kas nagos satvēris bijis bruņurupuci un meklējis akmeni, pret kuru to mest, par tādu akmeni noturējis Eshila pliko pauri un nositis slaveno dramaturgu ar bruņurupuci. HA!-HA!-HA!
Darbi. Lugas - traģēdiju žanrā. Līdz mūsu dienam nonākušas tikai 7 no 70 (minētas arī 90) Eshila traģēdijām. Savos darbos viņš lika uzsvaru uz to, ka cilvēku likteņi pilnībā atrodas Dievu rokās.
„Persieši.” Eshils pats bija piedalījies Salamīnas kaujā un savu piedzīvoto atstāsta šai darbā. Saglabājusies līdz mūsdienām.
„Eimanīda.”
„Saistītais Prometejs.” Saglabājusies līdz mūsdienām.
„Agamemnos.” Viņa dižākais darbs, kas veltīts Agamemnonam. Šo lugu pirmo reizi uzveda Atēnās 458.g.pmē. Tikai šeit tiek aprakstīta signālu torņu sistēma, ar kuras palīdzību Argosā aši uzināja par Trojas krišanu.
„Orestejs.” Triloģija. Saglabājusies līdz mūsdienām.
Saites.
Sengrieķu literatori.
