Aliens

Reģistrācija

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ezeri

Detaļas: Publicēts 03 Janvāris 2016; 4877 skatījumi

Ūdenstilpnes sauszemes padziļinājumos - ezerdobēs.

Uz Zemes ezeri aizņem apmēram 2,7 miljonus kvkm, kas ir ap 1,8% sauszemes platības. Latvija ezeri aizņem 989,2 kvkm, kas ir ap 1,5% no Latvijas platības.

Pēc ezerdobes izcelsmes ir tektoniskie, vulkāniskie (krātera, lavas), glaciālie (erozijas, akumulatoru), piejūras ezeri (lagūnas), iegruvumezeri (karsta, termokarsta, sufozijas ezeri), sprostezeri (aizgruvumezeri), kā arī mākslīgie sprostezeri - ūdenskrātuves, dīķi, dzirnavu ezeri.

Ezeru gultni dala litorālē, sublitorālē un profundālē. Ezeru lielumu raksturo virsmas laukums, garums, platums, ūdens tilpums, dziļums, krasta līnijas garums un robojums.

Ūdens daudzums un pārmaiņas tajā atkarīgas no ezera ūdens bilances - no ūdens pieplūdes (virzemes un pazemes ūdeņu pieplūde no baseina, atmosfēras nokrišņiem) un zudumiem (virszemes un pazemes ūdeņu notece, iztvaikošana). Pēc ūdens bilances īpatnībām, ko noteic klimats, izšķir notekezerus, beznotekezerus (galvenokārt sausos rajonos, kur ir liela iztvaikošana) un periodiskas noteces ezerus. Ezeros novērojamas sezonālās (parasti mazāk par 1 m) un ilggadējās ūdenslīmeņa svārstības (3-7 m). Lielākajos ezeros vējš rada viļņus, uzplūdus un atplūdus, straumes, seišas.

Ezeru ūdeņus sasilda galvenokārt tiešā un izkliedētā Saules radiācija. Siltuma pārnesi dziļumā nodrošina ūdens sajaukšanās un straumes. Siltums zūd galvenokārt iztvaikošanā, siltuma atdevē gaisam un siltuma starojumā. Vasarā mērenās joslas ezeriem ūdens temperatūra pazeminās, palielinoties dziļumam (tiešā termiskā stratifikācija); ziemā šajos ezeros novērojama apvērstā termiskā stratifikācija - temperatūra paaugstinās (līdz 4oC), palielinoties dziļumam. Pavasarī un rudenī ir homotermija - vienāda temperatūra (4oC) un blīvums visā ūdens masā.
Tropu joslas ezeros gandrīz visu gadu novērojama tiešā termiskā stratifikācija, aukstās joslas ezeros - apvērstā.

Ezeri aizsalst un ledus tajos lūst vēlāk nekā upēs; tas kūst galvenokārt pašos ezeros. Ezeru ūdens satur sāļus, koloīdus, organiskās vielas, biogēnos elementus, mikroelementus un gāzes. Mitros rajonos ir saldūdens ezeri (sāļums līdz 1 promillei), sausos - galvenokārt iesāļezeri (līdz 35 promillēm) un sāļezeri (vairāk par 35 promillēm, Nāves jūrā ap 270 promilles). Ūdens krāsa un dzidrums atkarīgi no organisko un minerālo vielu daudzuma: zila krāsa un liels dzidrums (Baikālā līdz 40 m) ir ezeros, kuros maz organisko vielu un suspensiju, kas dod ūdenim brūnu nokrāsu. Intensīva organismu attīstība (ūdens ziedēšana) piešķir ūdenim zaļganu nokrāsu. Ezeros nogulsnējas minerāldaļiņas un organiskās daļiņas, kas veido ezeru nogulumus: organiskos (dūņas, kūdru, sapropeli) un minerālos (merģeli, dzelzs rūdu). Mineralizētos ezeros nogulsnējas vārāmā sāls, mirabilīts, soda, ārstnieciskās dūņas (peloīdi).

Pēc organismu atrašanās un pielāgošanās dzīves apstākļiem izšķir ūdenstilpnes dibenā dzīvojošos organismus (bentosu) un dzelmē dzīvojošos organismus, ko pārvieto straumes (planktonu), kā arī aktīvi peldošus ūdensdzīvniekus (nektonu). Pēc bioloģiskajiem rādītājiem (biogēno elementu, dzīvnieku, augu sastāvs un daudzums) izšķir 3 ezeru tipus: oligotrofiskus, eitrofiskus un distrofiskus ezerus. Daudzi ezeri sākotnēji ir oligotrofiski; uzkrājoties organiskajām vielām, kā arī aizaugot tie kļūst eitrofiski, bet pārpurvojoties - distrofiski. Lielākā daļa ezeru laika gaitā piepildās ar sanešiem, aizaug un pārvēršas purvos, sausā klimatā - solončakos.

Ezerus izmanto ūdensapgādē (ezeros koncentrējas 123 000 kubkm saldūdens), medicīnā (ārstnieciskās dūņas), hidroenerģētikā, apūdeņošanā, rūpniecisko izejvielu ieguvē (kūdra, sapropelis, sāļi), transportā, atpūtas organizēšanai.

Ezerus pētī limnoloģija.

Ezeri - rekordisti.
Visvecākais ezers - Baikāls. 25 miljoni gadu.
Visdziļākais ezers - Baikāls. Min 1637 vai 1642 m.
Vislielākais saldūdens ezers pēc tilpuma - Baikāls. 23 km3.
Vislielākais ezers pēc platības - Kaspijas jūra, 370 000 kvkm.
Vissāļākais ezers - Nāves jūra, ap 270 promillēm.
Pasaulē lielākā ezera sala - Oļhonas sala Baikālā (32 km gara, platība 730 km2).
Slepkavu ezeri - Njūsa un Monauna ezeri Kamerūnā.

Eiropas ezeri. Eiropas ezeri daudzveidīgi pēc izcelsmes un hidroloģijas režīma. Lielākie ezeri atrodas Ziemeļeiropā, Somijā vien ir ap 60 000 ezeru (8% valsts teritorijas). pleistocēna apledojuma eksaratīvajā zonā ir tektoniski glaciālas izcelsmes ezeri, bet akumulatīvajā zonā (Baltijas grēdā) starppauguru ieplaku un subglaciālo iegultņu ezeri. Daudz kalnu ieleju šļūdoņu sprostezeru - Bodenezers, Fīrvaldšteterezers, Gardas ezers, Lagomadžore Alpos; tektonisko ezeru - Balatons, Ohridas, Prespas ezeri; kā arī mākslīgas ūdenskrātuves - Ribinskas, Volgas, Šeksnas ūdenskrātuves. Alpos un Tatros - kāru ezeri, Dināru kalnienē - karsta, Apenīnos - kalderu ezeri. Melnās jūras piekrastē - limānu ezeri (Dņestras limāns, Razelms); Aizvolgā - beznoteksāļezeri (Eltons, Baskunčaks).
Lādogas ezers. Krievija. 17 700 kvkm.
Oņegas ezers. Krievija. 9 900 kvkm.
Vēnerna ezers. Zviedrija.
Bodenezers. Vācija, Austrija, Šveice. 538 kvkm.

Āfrikas ezeri.
  Viktorijas ezers. 68 000 kvkm.
Tanganjikas ezers. 34 000 kvkm.
  Njasas ezers. 30 800 kvm.
Čada ezers. 10-26 000 kvkm, atkarībā no daudzgadīgām līmeņa svārstībām. Kādreiz bijis lielākais Āfrikā.
Rūdolfa ezers. 8500 kvkm.
Edvarda ezers. 2150 kvkm.
Turkana ezers.

Āzijas ezeri.
  Kaspijas jūra. 370 000 kvkm.
Arāla jūra. 64 300 kvkm. Kazahija/Uzbekija.
Baikāla ezers. 31 500 kvkm. Krievija.
Balhaša ezers. 17-22 000 km2. 18 300 kvkm. Krievija.
Duntinhu ezers. 12 000 kvkm.
Tonlesaps. 10 000 kvkm.
Isikula ezers. 6300 kvkm. Kirgīzija. Otrs (trešais?) lielākais augstkalnu ezers pasaulē.

Ziemeļamerikas ezeri.
Augšezers. 82 400 kvkm.
Hūrona ezers. 59 600 kvkm.
Mičigana ezers. 58 000 kvkm.
Bonevila ezers. Ap 50 000 kvkm.
Greitbērleika ezers. 31 100 kvm.
Greitsleivleika ezers. 28 600 kvkm.
Ēri ezers. 25 700 kvkm.
Vinipega ezers. 24 300 kvkm.
Ontārio ezers. 19 500 kvkm.
Nikaragvas ezers. 8400 kvkm.
Atitlāna ezers. Gvatemala.

Dienvidamerikas ezeri.
Marakaibas ezers. 16 300 kvkm.
Titikakas ezers. 8300 kvkm. Peru, Bolīvija.
Buenosairesa ezers. 2400 kvkm. Argentīna, Čīle.