Eilers, Leonards (1707.-1783.g.)
Leonhard Euler.
Vācu matemātiķis, fiziķis, astronoms, vairāku ZA loceklis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1707.gada 15.aprīlī, Šveicē.
1720.-1724.gados mācījies Bāzeles universitātē pie Johana Bernulli.
Lielāko mūža daļu pavadījis Pēterpilī - 1727.-1741.g., 1766.-1783.g. un Berlīnē - 1741.-1766.g.
No 1764.gada Pēterpils ZA loceklis.
Zinātniskā darbība. Veicis daudz fundamentālu atklājumu matemātiskajā analīzē - Eilera skaitlis, Eilera polinomi (1755.g.); diferenciālvienādojumu teorijā un variāciju rēķinos - Eilera vienādojumi; grafu teorijā un funkciju teorijā - Eilera riņķi; topoloģijā - Eilera raksturojums. Kopā ar D.Bernulli izveidojis hidroaeromehāniku, ir viens no hidrodinamikas pamatlicējiem - Eilera vienādojumi.
Formulējis kustības daudzuma nezūdamības likumu, nodarbojies ar optisko instrumentu teoriju, siltuma teoriju, debess mehāniku, magnētisma teoriju, navigāciju un kuģubūves teoriju.
Viljams Džonss (William Jones) bija pirmais, kurš izmantoja grieķu alfabēta burtu konstantes apzīmēšanai 1706.gadā, bet vēlāk 1737.gadā to popularizēja L.Eilers.
Darbi. Pavisam sarakstījis vairāk kā 800 zinātnisko darbu. Bijis par ekspertu daudzos tehniskos jautājumos. Ir pētījumi par Engures ezera līmeņa svārstībām.
