Elementu migrācija
Ķīmisko elementu pārvietošanās Zemes garozā un tās virspusē (izņemot terigēno komponentu mehānisku pārvietošanos).
Terminu ieviesis krievadomju zinātnieks A.Fersmanis 1923.gadā.
Elementi koncentrējas vai izkliedējas, saistās ar citiem elementiem vai atdalās no tiem. Elementu migrāciju nosaka dažādi fizikālķīmiski faktori, organismu dzīvības procesi u.c. Iekšēji faktori - savienojumu ķīmiskās īpašības, kas atkarīgas no atomu vai jonu uzbūves. Ārējie apstākļi - vides termodinamiskie un fizikālķīmiskie apstākļi.
Izšķir elementus ar ļoti augstu migrāciju - Cl, Br, I, N, B, Ra, Na; augstu - K, Ca, Ge, U, Fe; vidēju - Al, Si, Mg, retzemju elementi; zemu - Zr, Nb, Ta, Sb; ļoti zemu migrācijas spēju - Au, Pt grupas elementi.
Elementu migrācijas rezultātā veidojas izrakteņu atradnes - sevišķi metasomatiskajos procesos, ķīmiskajā diferenciācijā jūru baseinos.
Saites.
Ķīmiskie elementi.
