Elementu paraģenēze
Para - "pie" (grieķu val.) + ģenēze.
Ķīmisko elementu likumsakarīga atrašanās vienkopus ģenētiski radnieciskos minerālos vai iežos.
To nosaka pašu elementu ķīmiskās īpašības un minerālu vai iežu fizikālķīmiskie veidošanās apstākļi. Minerālos parasti daži elementi izomorfi piejaukušies galvenā ķīmiskā elementa savienojumiem, piemēram, kālija sāļos sastopams arī Rb un Cs, sfalerītā - Cd, Ga, In un Ti. Raksturīgas elementu paraģenēzes ir nogulumiežos, hidrosfērā, atmosfērā. Li, Be, Ta, W paraģenētiski saistīti ar skābiem, bet Cr, Ni, Pt - ar bāziskiem un ultrabāziskiem magmātiskiem iežiem.
Rūdu atradnēm raksturīgas šādas elementu paraģenēzes: Cu, Pb, Zn, Ag, Au; Sb, Hg, As; Sn, W, Mo; Ag, Co, Ni, U, Bi; S, Se, Te; urāna rūdā tā sabrukšanas produkti - Ra, He, Pb. Elementu paraģenēzes likumsakarības izmanto izrakteņu atradņu meklēšanai.
Saites.
Ķīmiskie elementi.
