Eksterocepcija
Exter ("ārējs" - latīņu val.) + capere, recipere ("uzņemt" - latīņu val.).
Ārējās vides kairinātāju iedarbības uztveršana un analīze organismā.
Specializēti nervu veidojumi - eksteroceptori, kas atrodas maņu orgānos, uztver gaismu, skaņu, ožas, garšas, mehāniskos un termiskos kairinātājus. Eksterocepcija ir sajūtu fizioloģiskais pamats, tā dod iespēju organismam izzināt apkārtējo pasauli. Eksterocepcijas signāli ierosina vides pārmaiņām atbilstošas reflektoriskas pielāgošanās reakcijas. Šo signālu analīze un sajūtu veidošanās analizatoros precizē dzīvnieku mērķtiecīgo un cilvēku apzināto darbību.
