Entoderma
Entos ("iekšā," "iekšpusē" - grieķu val.) + derma ("āda" - grieķu val.).
Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa iekšējais slānis - iekšējā dīgļlapa.
Entoderma veidojas gastrulācijas procesā, bieži vienlaikus ar ektodermu - nodrošina dīgļa barošanos. Organoģenēzē no entodermas attīstās gremošanas orgānu epitēlijs, kas klāj barības vada, kuņģa, tievās un resnās zarnas iekšpusi, kā arī tā derivāti - gremošanas dziedzeri (aknas, aizkuņģa dziedzeris). No entodermas veidojas arī elpošanas orgānu (traheju, bronhu) epitēlijs; zivīm no entodermas attīstās peldpūslis un iekšējās žaunas. kaulzivīm, rāpuļiem, putniem, kuru olšūnas satur daudz dzeltenuma, entoderma klāj dzeltenuma maisa iekšpusi.
Otra nzīme - par entodermu mēdz dēvēt arī sūkļu un zarndobumaiņu ķermeņa sienas iekšējais šūnu slānis.
