Eopleistocēns
Ēōs ("ausma" - grieķu val.) + pleistocēns.
Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība.
Par "eopleistocēnu" 1932.gadā nosauca kvartāra apakšējo nodaļu (agro epohu), ietverot senāko apledojumu nogulumus, vēlāk termins lietots galvenokārt pleistocēna nodaļas apakšējā stāva nozīmē, bet dažkārt pat vēl zemāka ranga dažādu t.s. klimatostratigrāfisko vienību izpratnē. Par augšējo robežu uzskata Ļihvinas (Mindeles-Risas, Holšteinas) interglaciālo nogulumu pamatni vai arī mēdz vilkt zem Gincas-Mindeles (Kromeras) interglaciālajiem vai pat Gincas glaciālajiem nogulumiem.
Par apakšējo robežu uzskata Donavas apledojuma nogulumu pamatni.
Eopleistocēnā klimatiskie apstākļi stipri svārstījās. Tas izraisīja vairākkārtēju apledojumu un starpleduslaikmetu miju.
Latvijā eopleistocēnā ietilpst Latgales un Lētīžas glaciālo, kā arī Židiņu interglaciālo nogulumu kompleksi (horizonti).
Saites.
Stratigrāfija.
