Epiderma, augu
Epi ("virs" - grieķu val.) + derma ("āda" - grieķu val.).
Virzmiziņa.
Augstāko augu primārie segaudi, kas auga attīatības sākumā sedz visas tā daļas, izņemot saknes uzmavu un augšanas konusa galu. Viengadīgiem un dažiem daudzgadīgiem augiem epiderma saglabājas visu mūžu. Daudzgadīgiem augiem jau 2.gada sākumā epidermu nomaina sekundārie segaudi - periderma.
Tipiska epiderma ir plāna - tai ir 1, retāk 2 vai vairākas šūnu kārtas. . Šūnās nav ne hloroplastu, ne hromoplastu. Tās atrodas cieši cita pie citas (nav starpšūnu telpu) un pasargā augu iekšējos audus no izžūšanas, arī no parazītiskajām sēnēm un baktērijām. Epidermas šūnu ārējā siena parasti ir uzbiezināta, dažreiz pārkoksnēta, iekšējās sienas ir plānas. No ārpuses epidermu klāj plāna plēvīte - kutikula, uz kuras bieži vien ir vaskveida apsarme.
Bez aizsargfunkcijas epiderma veic arī transpirāciju un gāzu maiņu, kas notiek pa atvārsnītēm. No epidermas šūnām veidojas dzīvi un nedzīvi vienšūnas un daudzšūnu matiņi (to dobumos ir gaiss, tāpēc tie ir balti vai sudrabaini), dziedzermatini, dzeļmatiņi, lidmatiņi. Vismazākos matiņus, kam ir izcilnīšu veids, sauc par papilām. Matiņi augu pasargā no pārmērīgas transpirācijas, krasām temperatūras maiņām.
Saites.
Botānika un botāniķi.
