Epigrāfika
Vēstures un filoloģijas palīgnozare, kas pētī galvenokārt seno laiku un viduslaiku uzrakstus uz akmens plāksnēm, klintīm, ēku sienām, māla, kaula, koka, metāla un stikla izstrādājumiem.
Pētīti uzraksti babiloniešu, asīriešu, aramiešu, ķīniešu, arābu, ēģiptiešu, grieķu, latīņu, senslāvu, sanskrita u.c. valodās. Epigrāfika saistīta ar paleogrāfiju. Tā radās renesanses laikmetā, par zinātni kļuva XIX gs. vidū, kad tika atšifrēti hieroglifi un ķīļu raksts.
Epigrāfiskie teksti ir svarīgs politiskās, sociālās un ekonomiskās vēstures avots.
Saites.
Paleogrāfija.
