Etilēns
H2C=CH2, etēns.
Vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis, alkēns.
Bezkrāsaina gāze ar vāju smaržu. Viršanas temperatūra -103,8oC, blīvums 569, 9 kg/m3 (-103,8oC temperatūrā). Nedaudz šķīst ūdenī, etilspirtā, labi šķīst dietilēterī. Ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu (3-34% etilena pēc tilpuma).
Vēsture. 1953.gadā vācu organiskais ķīmiķis K.Cīglers atklāja trietilalumīnija un titāna halogenīda jaukto katalizatoru etilēna polimerizācijai zemā temperatūrā un spiedienā, tādejādi lika pamatu stereoregulāro polimēru sintēzei, uz ko balstās sintētiskā kaučuka ražošana.
Ķīmiski aktīvs, viegli pievieno ūdeņradi (katalizatora klātbūtnē), halogēnus, halogēnūdeņražus, sērskābi un citas stipras skābes, ūdeni (skābju klātbūtnē), oglekļa oksīdu un ūdeņradi (katalizatora klātbūtnē; okosintēze). Etilēns oksidējas ar dažādiem oksidētājiem; ar daudzu metālu joniem veido lādiņpārneses kompleksus. Brīvo radikāļu un metālorganisko savienojumu klātbūtnē oligomerizējas un polimerizējas.
Laboratorijā etilēnu iegūst, sērskābes klātbūtnē dehidratējot etilspirtu, rūpniecībā - izdalot no naftas produktu pirolīzes un krekinga gāzēm.
Etilēnu izmanto polietilēna, etilspirta, etilēnoksīda, etilēnglikola, stirola, dihloretāna, etilēnhlorhidrīna, acetaldehīda iegūšanai, arī augļu nogatavināšanā.
Saites.
Polietilēns.
