Evolucionārā skola
Virziens etnogrāfijā XIX gs. 2.pusē.
Galvenie pārstāvji Dž.Laboks, Dž.Maklenans, E.B.Tailors, Dž.Dž.Freizers (Lielbritānija), Ā.Bastiāns, V.Vunts (Vācija), J.Liperts (Austroungārija), L.H.Morgāns (ASV), D.Anučins, M.Kovaļevskis, Ļ.Šternbergs (Krievija). Evolucionārās skolas pārstāvji uzskatīja, ka sabiedrības attīstības universālais likums ir kulturālā evolūcija no zemākām uz augstākām formām. Ideju par cilvēces kulturālo vienotību evolucionisti saistīja ar nezinātnisku uzskatu par dažādu tautu vēsturiskās attīstības pilnīgu sakritību - viņi balstījās uz tēzi par cilvēces "psihisko kopibu," nevis uz vēstures materiālistisko izpratni. Tai tuvojās L.H.Morgāns, aplūkodams sbiedrības progresu kopsakarā ar eksistences līdzekļu iegūšanas attīstību.
L.H.Morgāna darbus izmantoja K.Markss un F.Engelss, izstrādājot savu pirmatnējās sabiedrības vēstures koncepciju.
