Epidēmijas
Epidēmia - grieķu val.
Infekcijas slimību izplatīšanās, kas ievērojami pārsniedz parasto saslimšanas līmeni noteiktā apvidū.
Vēsture. Pirmās liecības par infekcijas slimībām ir ap 12 000 gadu vecas, infekcijas pēdas konstatētas arī Senās Ēģiptes apbedījumos. Kopumā tās atņēmušas vairāk dzīvību nekā visi kari kopā.
Pirms cilvēce savos pētījumos bija noskaidrojusi patiesību, tika uzskatīts, ka epidēmijas ir neizbēgams Dieva sods. Viduslaikos sprieda, ka mēris ceļas no ļaužu bezdievības un pārmērīgas izlaidības.
Postošākās epidēmijas cilvēces vēsturē bija buboņu mēra epidēmija viduslaikos (Zemgalē un Kurzemē miruši ap 200 000 cilvēku) un spāņu gripas epidēmija 1918.-1919.gados (mirušie bija 50-100 miljoni, inficējās 30% planētas iedzīvotāju).
Daudzu infekciju briesmas tika stipri mazinātas lidz ar vakcinācijas kā metodes atklāšanu.
Saites.
Infekcijas slimības.
