Ecekiēla gaisa kuģis
- Detaļas
- Skatīts: 2533
Šo hipotēzi pirmo reizi izteikuši Moriss Džezups (Morris Jessup) 1956.gadā un Arturs Ortons (Arthur W.Orton) 1961.gadā. Vēlāk savā pirmajā grāmatā „Dievu rati” Dēnikens citējis tās vietas no Ecekiēla grāmatas 1.nodaļas, kurās žīdu pravietis, viņaprāt, aprakstījis kosmosa kuģi.
Bībeles Vecās derības pravietis Ecekiēls bijis tik ievērojams, ka viņam ir pat sava atsevišķa grāmata. Šie raksti no mācīto teologu viedokļa nekad nav tikuši apšaubīti un ir visnotaļ kanoniski. Īpašu interesi mūsos šodien izsauc gaisa kuģa lidojuma detalizēts apraksts, kas uz borta ņēmis arī pašu Ecekiēlu. Kāds NASA inženieris veicis šā lidaparāta rekonstrukciju pēc senā teksta.
Mūsdienās Ecehiēla atklāsmes ir plaši iztirzātas. Tiek meklētas apslēptas zīmes un aizšifrēti vēstījumi. Tiek saskatīti ātomieroču, ķīmisko un bakterioloģisko ieroču darbības seku apraksti. Levitācija, telepātija un pirokinēze. Visu veidu astrologi un alķīmiķi mēģina izzināt jaunas formulas un debesu kartes, bet tieši veids, kā Dievs parādījās pravietim lika aizdomāties pat rūdītam ateistam.
Blūmriha zvaigžņukuģa restauācija. NASA inženieris, kas bija ņēmis dalību Skylab un Saturn V projektēšanā, un bijušais konstruktoru projektēšanas nodaļas vadītājs Jozefs Blūmrihs, būdams praktiķis un apšaubīdams Bībeles tekstu, uzsāka pētīt Ecēhiēla grāmatā aprakstīto notikumu. Tika izmantoti seši Bībeles teksta varianti katoļu, protestantu tulkojumi ieskaitot tekstus ēbreju valodā. Būdams raķešu speciālists viņš šo iespējamo lidaparātu rekonstruēja un 1974.gadā to patentēja.
Gandrīz konisks korpuss ar komandtiltiņa kapsulu augšpusē un reaktīvo dzinēju (ātomreaktora darbinātu) apakšas smailajā daļā. Sānos četri helikoptera rotori (konstrukcija ļauj tos pārvietot paceļot vai nolaižot), kuri tiek izmantotī īsi pirms nosēšanās, kad izslēdz galveno dzinēju. Galos riteņi, kas ļauj lidaparātam uz zemes pārvietoties visos virzienos bez regulēšanas vai vadības, jo ir sadalīti segmentos, kur katrs segments – mazs ruļļveida rats.
Teorētiskie aprēķini ļāva secināt, ka lidot ar šādu lidaparātu ir iespējams, bet patreiz (1974.gads) nav atklāti korpusa konstrukcijas izveidei nepieciešmie materiāli un nav iespējams radīt dzinēju ar lidošanai nepieciešamajiem parametriem.
Rezultātā Blūmrihs arī uzrakstīja grāmatu "Ecekiēla kosmosa kuģis."
Lidaparāta galvenie parametri:
Korpusa diametrs - 18 m,
Rotoru jauda - 70 000 Zs,
Rotoru diametrs - 11 m,
Specifiskie impulsi – 2080 sekundes (1974.gadā, iespējams, 900 sekundes),
Konstrukcijas svars - 63 300 kg,
Degvielas daudzums atceļam ar trīs cilvēkiem – 36 700 kg.
Pēc konstruktora domām tas ir kosmiskais transports – prāmis vai izlūklidmašīna, kurš pārvietojas no planētas uz tuvējo orbītu, kurā atrodas bāzes kuģis.
Halucinogēni? Jeruzālemes universitātes psiholoģijas profesors Benijs Šenons (Benny Shanon) savā grāmatā The Biblical Merkava Vision and Ayahuasca Visions (2003.g.) izsaka hipotēzi, ka arī jūdu reliģija savu sākumu ņēmusi halucinogēni-pārdabiskajās vīzijās. Šeit viņš kā piemērus min pravieša Ecekiēla „debesu kuģi” (Ecekiēla grāmatas 1.nod.), Mozus „degošo krūmu” u.c.
Radniecīgi materiāli:
Senatnes lidojošie aparāti.
Ecekiēla grāmata.
