Frederiks II (1559.-1588.g.)
Frederik II.
Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559. līdz 1588.gadam.
Radniecība. Tēvs - Kristiāns III, iepriekšējais karalis.
Brālis – Magnuss.
/Frederik_II_Builds_Kronborg_Castle_at_Elsinore_KMS3296.jpg "Karalis Frederiks II ceļ Kronborgas pili Elsinorā")
Dzīvesgājums. Piedzima 1534.gada 1.jūlijā.
Mantoja troni 1559.gadā.
Frederika II politika bija vērsta uz karaļa varas nostiprināšanu, bet tā sastapās ar pieaugošu aristokrātiskās oligarhijas pretestību. Pirmāmkārtām tā bija rigsroda (valsts padome) pretestība.
Livonijas kara (1558.-1583.g.) laikā ņēma aktīvu dalību Livonijas dalīšanā.
1559.gadā Frederiks II karagājienā likvidēja ienīsto neatkarīgo zemnieku republiku Ditmaršēnu.
Frederiks II bija iniciators tā sauktajam Ziemeļu septiņgadu karam (1563.-1570.g.). Bez panākumiem tajā karoja pret Zviedriju, tomēr karš nostiprināja Dānijas pārākumu Baltijas jūrā.
Rūpējās par lauksaimniecības un tirdzniecības pacelšanu. Ierobežoja Hanzas privilēģijas, centās nokārtot valsts finanses.
Pārbūvēja un izgreznoja Kronborgas pili.
Gādāja par zinātņu uzplaukšanu.
Venas salā, kur dzīvoja astronoms T.Brāge, viņam uzcēla observatoriju Uraniborgu – „Debesu pili,” ko Brāge arī iekārtoja un vadīja 1576.-1597.gados. Tā atradās Zundas līcī netālu no Kopenhāgenas.
Miris 1588.gada 4.aprīlī.
Frederiks II un Latvija. 1559.gadā Livonijas kara laikā Kursas un Sāmsalas bīskaps Johans fon Minhauzens (Johann von Mūnchhausen) meklēja patvērumu Dānijā. Pēc vienošanās (Dundagas?) pili, Sāmsalu un īpašumus (citus?) pārdeva Dānijas karalim Frederikam II, kas to atdāvināja brālim hercogam Magnusam, atpērkot tiesības arī uz Rēveles (Tallinas) un Kursas bīskapiju, samaksājot par visu kopā 30 000 dālderus.
