Aliens

Franka, Anna (1929.-1945.g.)

Anne Frank.
Žīdu meitene, "Annas Frankas dienasgrāmatas" autore.

Dzīvesgājums. Dzimusi 1929.gada 12.jūnijā Vācijā.
1933.gadā kopā ar vecākiem bēgusi no Vācijas uz Nīderlandi.
1942.gada jūlijā 13 gadu vecā Anna kopā ar ģimeni, bēga no nacistu vajāšanām, kopā ar Pelsu ģimeni noslēpās viņa tēva uzņēmumam piederošā mājā Amsterdamā. Vairāk nekā 2 gadu garumā viņa sīki dokumentēja slēptuvē pavadīto laiku.
1944.gada 23.februārī Anna Franka savā dienasgrāmatā rakstīja: "Mēs abi skatījāmies laukā zilajās debesīs, kailais kastaņkoks vizēja rasā, kaijas un citi putni, lidinoties gaisā, sudrabaini mirdzēja. Mēs bijām tik aizkustināti, ka nespējām parunāt."
1944.gada 4.augustā viņu slēptuvi atrada nacisti, un Frankas ģimenes locekļi tika apcietināti. Anna tika ieslodzīta Osvencimas koncentrācijas nometnē, bet vēlāk pārvesta uz Bergenas-Belzenas koncentrācijas nometni, kur mira 1945.gadā, mēnesi pirms nometnes atbrīvošanas.
No Franku ģimenes izdzīvoja tikai tēvs Oto, bet māte Edīte kopā ar meitām Margotu un Annu gāja bojā koncentrācijas nometnē.

"Annas Frankas dienasgrāmata." Atstājusi dienasgrāmatu nīderlandiešu (holandiešu?) valodā, kas ir pazīstama visā pasaulē. Viņas dienasgrāmatu uzgāja kāds paziņa un vēlāk Frankas tēvs panāca tās nodrukāšanu. Tajā Franka apraksta pārdzīvojumus 25 mēnešu laikā, kad viņas ģimene II Pasaules kara laikā slēpās kādas Amsterdamas mājas bēniņos. Guvusi ievērību ar skarbās īstenības atspoguļojumu pusaudzes emocionālajā skatījumā.
Annas Frankas dienasgrāmata izdota 1947.gadā, tad tulkota vairāk nekā 60 valodās, arī dramatizēta, un tiek uzskatīta par būtisku liecību par nacistu īstenoto holokaustu.
Latviski izdota 1963.gadā.

Kas nodeva Annas ģimeni? Šis traģiskais stāsts un Annas Frankas pierakstos pieminēto cilvēku likteņi liek uzdot jautājumu, kurš ģimeni nodeva. Laika gaitā vainoti ir ļoti daudzi. Viens no ticamākajiem vaininiekiem ir par slēptuvi kalpojošās ēkas pārzinis Vilems van Mārens. Kad apsūdzības vērsās pret viņu, visi liecinieki jau bija miruši, tostarp nacistu virsnieks Jūlius Detmens, kurš reiz saņēma zvanu no ziņotāja.
Cits aizdomās turamais ir Annas tēva Oto Franka sens draugs Tonijs Ahlers, kura dēls Antons jau ilgus gadus pēc sava tēva nāves apgalvoja, ka tieši tēvs ģimenes atrašanās vietu paziņoja Gestapo. Arī apkopēja Lena Hartoga van Bladerena varēja būt nodevēja, jo vēlāk ir fiksēts, ka viņa zinājusi par mājā dzīvojošajiem žīdiem. Kā vēlākā izmeklēšanā atklājies, cilvēki paslēptuvi zinājuši un teorētiski Franku ģimeni "atmaskot" varējis ikviens.

Vladimira Cigala portrets "A.Franka" (1969.g.).

Saites.
Holokausts.