Aliens

Franks, Hercs (1926.-)

Īstā vārdā Hercels Franks.
Latvijas žīdu kinorežisors un scenārists.

Dzīvesgājums. Dzimis 1926.gada 17.janvārī Ludzā, profesionāla fotogrāfa ģimenē.
1947.gadā beidzis Vissavienības neklātienes juridisko institūtu.
Kopš 1956.gada KP biedrs.
1961.gadā kinodebija - scenārija autors filmai "Baltie zvani."
Scenārija līdzautors filmai "Gada reportāža" (1965.g., LPSR Valsts prēmija 1967.g.).
1965.gadā debija režijā - TV dokumentālā filma "Sāļā maize."
1975.gadā Maskavā laidis klajā krievu valodā grāmatu „Ptolemeja karte.”
1975.gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.
Uzņēmis filmas "Ceturtais priekšsēdētājs" (1968.g.), "Tava algas diena" (1971.g.), "Aizliegtā zona" (1975.g.), "Vecāks par 10 minūtēm" (1978.g.), "Atmoda" (1979.g.).
Veidojis filmas par E.Kauliņu - "Mūžs" (1972.g.) un "Edgara Kauliņa pēdējie svētki" (1980.g.).
Savu filmu scenāriju autors.
H.Franka filmas apbalvotas starptautiskos konofestivālos 1966., 1972. un 1973.gados.
1992.gada 2.jūnijā pārcēlās uz dzīvi Izraēlā, kur turpināja darboties dokumentālā kino jomā, vienlaicīgi uzturoties un strādājot arī Latvijā.
Miris 2013.gada 3.martā.

Saites.
Latviešu kino.

(1926.17.I – 2013. 3.III)

Kinodokumentālists, kinoscenārists, kinorežisors.

Dzimis Ludzā profesionāla fotogrāfa ģimenē. 1947. gadā absolvējis Aizbaikāla karaskolu, vēlāk strādājis par reportieri Vladimirā, pabeidzis Vissavienības juridisko neklātienes augstskolu. Bijis avīzes „Rīgas balss” un „Padomju Jaunatne” fotokorespondents, fotogrāfs Rīgas kinostudijā.

Kopš 1961. gada sarakstījis scenārijus vairāk nekā desmit dokumentālām lentēm. No 1965.gada ir Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu režisors. Piedalījies filmu „Svešā sāpe”, „Sirmā gvarde”, „Esības prieks”, „Mūžs”, „Sirds pēdas”, „Laimes pakavs”, „Sāļā maize”, „Apcirkņi”, „Augstā dziesma” tapšanā.

1975. gadā Frankam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda titulu. 1975.gadā Maskavā laidis klajā krievu valodā grāmatu „Ptolemeja karte”. Saņēmis vairākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā – Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps (2001), festivālos Telavivā (2003), Taivānā (2004), Krievijas festivālos „Rossija” Jekaterinburgā (2006) un „Flahertiana” Permā (2006).

Bez nosaukumaNo 1993. gada dzīvojis Izraēlā un Latvijā. 2003.gadā dibināja personīgu kinokompāniju Studio EFEF. Uzņēmis vairāk kā 30 dokumentālās filmas. Pēdējā filma, kas tika uzņemta pirms Herca Franka nāves „Mūžīgais mēģinājums”, kurā tika izklāstīta izraēliešu teātra „Gešer” ikdiena (dokumentālo filmu balva Florencē, 2008). Pasniedza kinoskolās Krievijā, Vācijā un Izraēlā.

2006. gadā tika ievēlēts par žūrijas priekšsēdētāju XVI MKF starptautiskajā kinofestivālā „Sūtījums Cilvēcei” (Послание к Человеку) un 2010. gadā priekšsēdētājs kinofestivālā VII MKF „Saratovas ciešanas” (Саратовские страдания).

2012.gadā saņēma Ludzas goda pilsoņa titulu.

H. Franks miris Izraēlā.