Folklendu salas
- Detaļas
- Publicēts 11 Aprīlis 2015
- 5208 skatījumi
Argentīna tās sauc par Malvīnu salām un uzskata par savējām.
Salu arhipelāgs Atlantijas okeāna DR daļā uz Patagonijas šelfa, 650 km uz austreņiem no Argentīnas krastiem, un ir Lielbritānijas aizjūras teritorija. Tā ir finansiāli neatkarīga, bet aizsardzības joma ir Lielbritānijas pārziņā.
Apraksts. Kopplatība ir 12 170 km2 (LPE - 11 960 kvkm).
Administrācija. Administratīvais centrs - Stenlija (argentīniešu nosaukums - Puertoargentīna).
Folklendu salas administratīvi ietver arī Dienvidsendviču salas un Dienviddžordžiju, uz kurām attiecināms Antarktikas starptautiskais tiesiskais režīms.
Ģeogrāfija. Tās veido 778 salu grupa, diezgan līdzenas. Divas lielākās salas - Austrumfolklenda (Soledada, 6680 kvkm) un Rietumfolklenda (Granmalvina, 5280 kvkm), pie kurām pieder vēl ap 200 salu.
Krasti līčaini. Plakankalne, salu augstākais punkts ir tikai 750 m augsts - Ādama kalns Austrumfolklendā un Asborna kalns Rietumfolklendā (kurš ir kurš?).
Kristāliskie ieži, smilšakmeņi.
Iedzīvotāji. Galvenokārt skoti. Mūsdienās ap 3000 iedzīvotājiem, 2562 (2012.g.), 1810 (1980.g.). 75% no tiem dzīvo galvaspilsētā Stenlijā. Vairā kā puse no iedzīvotājiem ir te dzimuši. Vieni no visaugstākajiem ienākumiem Dienvidamerikas reģionā.
Vēsture. Iespējams, ka spāņi salas bija atklājuši jau 1520.gadā.
Vēsturē oficiāli atzīts, ka salas atklājis angļu jūrasbraucējs Dž.Deiviss 1592.gadā.
1763.-1765.gados Folklendu salas pētīja franču jūrasbraucēja L.A. de Bugenvila vadītā ekspedīcija.
XVIII gs. 2.pusē periodiski Francijas, Spānijas un Anglijas kolonija. Tā laika franču nosaukums - Les iles Malouines.
Kopš 1833.gadā angļi ar spēku salas pārņēma kontrolē. Tā bija agrāra teritorija, tur bija tikai aitas un pingvīni.
Kopš neatkarīgas valsts - Laplatas apvienotās provinces nodibināšanas uz Folklendu salām pretendē arī Argentīna.
1842.-1843.gadu vasarā britu polārpētnieks Dž.K.Ross ar flagmani "Erebus" (tilpība br.reģ.t., tvaikmašīna) un otru kuģi "Terror" izbrauca no Folklendu salām - 71o30' dienvidu platuma Vedela jūrā.
Uz Folklendu salām attiecināta arī 1960.gada ANO deklarācija par neatkarības piešķiršanu koloniālajām zemēm un tautām.
Argentīna salas pasludināja par savu provinci, 1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārās diktatūras sūtītās karaspēka vienības iebruka salās. Taču 74 dienu ilgušais karš beidzās ar angļu uzvaru. 14.jūnijā argentīnieši kapitulēja. Karā gāja bojā 655 (649?) argentīnieši, 255 briti un 3 vietējie iedzīvotāji.
Argentīna joprojām nav atteikusies no salām. 1990.gadā tika atjaunotas diplomātiskās attiecības starp valstīm. Salu iedzīvotāji vairāk vēlas būt zem britu kroņa. Tagad salās izvietots 1200 cilvēku liels britu garnizons.
Klimats. Vēss jūras klimats. Vidējā temperatūra jūlijā 2,8oC, janvārī 9,4oC. Nokrišņi ap 700 mm/gadā.
Dzīvā daba. Pļavas, virsāji, purvi.
Daudz putnu - salās novērotas vairāk kā 220 putnu sugas, ieskaitot 5 pingvīnu pasugas (klinšu pingvīni ar dzeltenām sekstēm). Salas regulāri apciemo 14 jūras zīdītāju sugas, daudz roņu.
Salās atrodamas vairāk kā 350 augu sugas, no tām 175 ir vietējas izcelsmes.
1979.gadā salās bija 9000 liellopu, 660 000 aitu, 3000 zirgu.
Audzē dārzeņus, sveja un tūrisms.
Salu ienākumi nāk no zvejniecības licencēm, tūrisma un lauksaimniecības. Vieni no visaugstākajiem ienākumiem Dienvidamerikas reģionā.
Aplūkojmie objekti.
Stanlija. Salu administratīvais centrs. Zilo vaļu kaulu arka, Kristus baznīcas katedrāle, sarkanās britu būdiņas, kuģu vraki un daudz pingvīnu.
Bluff Cove līcītis. Te mitinās 3000 Gentoo pingvīni un viesmīļiem līdzīgie Antarktīdas karalisk pingvīni.
Rockhopper pingvīnu kolonija. Tiem raksturīgas smieklīgas pankiem līdzīgas frizūras.
Valdesa pussala. Dzīvnieku paradīze - gvanako, Dienvidamerikas strausi, orkas, pingvīni, jūras lauvas, roņi un jūras ziloņi.
Saites.
Atlantijas okeāns.
Lielbritānija.
Argentīna.
