Farmakoterapija
Pharmakon ("zāles" - grieķu val.) + "terapija."
Mācība par zāļlīdzekļu izmantošanu ārstniecībā, šo līdzekļu praktisku lietošanu slimību ārstēšanai.
Farmakoterapijas teorētiskais pamats ir farmakoloģija. Zāļlīdzekļus pēc to darbības iedala noteiktās farmakoterapeitiskās grupās (narkozes, miega, pretsāpju, atkrēpošanas u.c. līdzekļi). Katras slimības gadījumā izmanto tādus līdzekļus vai to kombinācijas, kas darbojas selektīvi un patoloģiski pārmainītām šūnām, audiem, orgāniem vai vielmaiņas procesiem, kā arī izvēlas piemērotāko devu, zāļu formu, ievadīšanas veidu, lietošanas biežumu un ilgumu.
Farmakoterapijas nozares ir farmakoprofilakse (zāļu lietošana slimību novēršanai) un ķīmijterapija.
Saites.
Farmakoloģija un farmakologi.
