Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Fosilie augi

Seni izmiruši augi, kas Zemes garozas nogulumiežos saglabājušies pārakmeņojumu vai nospiedumu veidā.

Šie augi eksistējuši dažādos Zemes vēstures periodos dažādās ekoloģiskās vidēs. To paliekas - fosīlijas saglabājušās atšķirīgi, bieži vien fragmentāri, tāpēc to restaurēšana ir ļoti grūta. Ar fosilo augu restaurāciju un pētīšanu nodarbojas paleobotānika.

Senākie un primitīvākie fosilie augi - ūdensaļģes, konstatēti paleozoja ēras kembrija nogulumos pirms apmēram 570-500 miljoniem gadu. Šo augu paliekas saglabājušās ļoti slikti, tāpēc to formas var restaurēt visai aptuveni.
Būtisks pagrieziens augu evolūcijā iezīmējies silūrā pirms apmēram 440-405 miljoniem gadu, kad attīstījušies pirmie sauszemes augi - psilofīti, kas nogulumos saglabājušies diezgan labi, tiem konstatēta 1 rinda, 6 dzimtas, 8 ģintis un 10 sugas.
Devonā pirms apmēram 405-350 miljoniem gadu psilofītiem izmirstot, parādījušies protolepidodendri, hienijas (Hyenia), pirmie, tagad jau izmirušie sūnaugi - protosfagni (Protosphagnum), kā arī lepidodendri, pirmpapardes, pirmkailsēkļi. No pirmkailsēkļiem jau devona beigās attīstījās pirmie sēklaugi - kordaīti un sēklpapardes.
Karbona nogulumos pirms apmēram 350-285 miljoniem gadu konstatētas primitīvāko sūnu - sfagnu, kā arī lepidodendru, ķīļlapju, pirmpaparžu, kordaītu, sēklpaparžu fosīlijas. Karbona beigu nogulumos atrastas primitīvāko selaginellu, staipekņu, kosu, maratijpaparžu, īsto paparžu, ginku un pirmo skujkoku - lebahiju (Lebachia) un volciju dzimtas (Voltziopsis un Ullmannia sugas) fosīlijas. 
triasa nogulumos pirms apmēram 240-195 miljoniem gadu konstatētas īvju fosīlijas. Šā peroda beigās atrastas sēklpaparžu jaunāko pārstāvju - keitoniju, kā arī cikadeju un benetītu fosīlijas.
Juras nogulumos pirms apmēram 195-137 miljoniem gadu atrasti vecākie ziedaugu fosilie fragmenti - ziedputekšņi, koksne.
Krīta nogulumos pirms apmēram137-67 miljoniem gadu ziedu fosīliju jau daudz.

Augu fosīliju atklāšanai un pētīšanai ir liela teorētiska nozīme augu filoģenēzes likumsakarību noskaidrošanā.

Saites.
Paleobotānika un paleobotāniķi.