Fotogrāfiskie procesi
Fotomateriālu ķīmiskās apstrādes procesi, ko veic, lai iegūtu stabilus, saglabājamus negatīvus vai pozitīvus attēlus, kā arī lai uzlabotos šo attēlu kvalitāte.
Praksē fotogrāfiskos procesus visbiežāk realizē, noteiktu laiku turot fotomateriālus dažāda sastāva šķīdumos noteiktā temperatūrā. Galvenie fotogrāfiskie procesi ir attīstīšana un fiksēšana. Attīstīšanas pārtraukšanu, kas vāji skābos šķīdumos notiek dažās sekundēs, izdara gadījumos, kad precīzi jāievēro attīstīšanas laiks.
Balināšanai ir svarīga nozīme apvēršanā un krāsu fotogrāfijā. Attēla optiskā blīvuma un kontrastainības koriģēšanai izmanto pastiprināšanu vai vājināšanu. Pilnīga ķimikāliju palieku izskalošana pēc pārējo fotogrāfisko procesu veikšanas uzlabo fotomateriālu saglabājamību. Starpskalošana pirms fotomateriālu pārvietošanas no viena šķīduma citā ir nepieciešama, ja šķīdumu savstarpējā iedarbība var nevēlami ietekmēt attēla kvalitāti vai nākamā šķīduma aktivitāti.
Retāk izmanto tādus fotogrāfiskos procesus kā miecēšana, tonēšana, stabilizācija, desensibilizācija. Nosacīti pie fotogrāfiskiem procesiem var pieskaitīt hipersensibilizāciju un latensifikāciju. Fotomateriālu apstrādi var vienkāršot, liekot norisēt vienlaikus vairākiem fotogrāfiskiem procesiem - difūzās pārneses process, taču tas ne vienmēr ir iespējams.
Bezsudraba fotogrāfijā salīdzinājumā ar sudraba halogenīdu fotomateriālu apstrādi fotogrāfiskie procesi parasti ir vienkāršāk veicami.
Par fotogrāfiskiem procesiem sauc arī kombinētus daudzpakāpju procesus, kas sastāv no minētajiem elementārajiem fotogrāfiskajiem procesiem u.c. manipulācijām, piemēram, apvēršanu, hidrotipiju, izohēliju, pseidosolarizāciju.
