Faradejs, Maikls (1791.-1867.g.)
Michael Faraday.
Angļu fiziķis un ķīmiķis.
Dzīvesgājums. Apglabāts Haigeitas kapos Londonas ziemeļdaļā.
Darbi. Saukts par "eksperimentētāju karali," jo dzīves laikā veicis apmēram 30 000 izmēģinājumus. Lielākā daļa no tiem tika reģistrēta laboratorijas dienasgrāmatā.
Pirmos mēģinājumus veica ķīmijas jomā. Pirmais aprakstīja benzolu kā atsevišķu vielu un 1825.gadā to arī ieguva.
Ieviesa tādus terminus kā "jons," "katods," "anods," "elektrolīts," "dielektriķis," "dimagnētisms," "paramagnētisms."
Viņa nozīmīgākie darbi saistīti ar elektrību un magnētismu. 1831.gadā viņš atklāja elektromagnētisko indukciju, bet 1833.gadā - elektrolīzes likumus, kas nosaukti viņa vārdā.
XIX gs. 30.-40.gados M.Faradejs atklāja elektromagnētisko indukciju, dielektriķu polarizāciju, diamagnētismu un paramagnētismu, konstatēja elektrolīzes likumus un pierādīja, ka elektrisko lādiņu un strāvu mijiedarbība nav atkarīga no to iegūšanas veida. M.Faradejs ieviesa priekšstatu par elektrisko un magnētisko lauku, izvirzīja tuvdarbības principu.
Nospiedums civilizācijā.
Faradeja vārdā nosaukti paša atklātie elektrolīzes likumi.
Faradejs. Elektriskāskapacitātes vienība SI sistēmā. Apzīmējums - F.
Elektriskā lauka jēdzienu ieviesis M.Faradejs XIX gs. 30.gados.
Saites.
Ķīmija un ķīmiķi.
Fizika un fiziķi.
