Gibraltāra
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Skatīts: 3446
Neliela Lielbritānijas kolonija Spānijas teritorijā ziemeļos no Gibraltāra jūras šauruma.
Iedzīvotāji - 32 000 (25-30% briti, 25-30% spāņi, itāļi, portugāļi, maltieši u.c.
Valoda - spāņu un angļu valodu mikslis - spengliš.
Vēsture. Spāņi neilgi valdīja pār Gibraltāru.
Briti šo klinti un piegulošo zemes gabaliņu pārvalda kopš 1704.gada, kad to iekaroja Spānijas Mantojuma kara (1701.-1714.g.) laikā.
1713.gadā saskaņā ar Ūtrehtas miera līgumu Spānija atdeva šo teritoriju Lielbritānijas valdījumā.
1969.gadā Spānijas diktators Franko pilnībā slēdza robežu ar Gibraltāru. Brīvu pārvietošanos pār robežu atjaunoja tikai 1995.gadā.
2002.gadā gibraltārieši referendumā noraidīja ierosinājumu, ka Spānija kopā ar Lielbritāniju varētu pārvaldīt Gibraltāru.
Uz Gibraltāra klints mīt magotu pērtiķi, kas ir vienīgie savvaļā dzīvojošie pērtiķi Eiropā. Saskaņā ar ticējumu magoti šai teritorijā dzīvos tikām, kamēr tā piederēs Lielbritānijai.
Aplūkojamie objekti.
Lidlauks. Lidostas skrejceļu šķērso autoceļš. Lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās laikā to norobežo ar barjerām.
Goremas ala. Ala ar neandertāliešu atsātu sienas gravējumu.
Saites.
Lielbritānija.
Spānija.
