Aliens

Globuss

Zemes virsmas lodveida atveidojums.

VIII gs. šķīrās kosmogrāfijas ceļi, ģeogrāfijai, kartogrāfijai un astronomijai veidojoties par atsevišķām zinātņu nozarēm. Strauji attīstījās tirdzniecība – tā paātrināja, piemēram, kanālu izbūvi un lika precizēt kartes.
Globuss, bijušais dievišķās rokas iecelto monarhu īpašums, XVIII gs. kļuva par tirgotāja un brokera uzsvārča kabatas sastāvdaļu.
Auga izglītotais vidusslānis, globuss kļuva par mācību līdzekli un interjera sastāvdaļu arī katra turīgāka pilsoņa mājoklī.
Aizraušanās ar ģeogrāfiju bija modes lieta: mācītāji un hercogi, augstdzimuši muižnieki un paputējušu zemnieku atvases zīmēja kartes, darināja globusus un aizrautīgi seko līdzi pasaules apceļotāju ekspedīcijām.
Globusu gatavošana bija arī bizness. Vajadzībai augot, auga arī piedāvājums.
No Kurzemes amata brāļiem Gothards Frīdrihs Stenders (1714.–1796.g.) atšķīrās ar asu prātu un plašu interešu loku. Nav precīzas atbildes, kas gan pamudināja viņu pievērsties ģeogrāfijai. 1759.gada vasarā Stenders atvadījās no Kurzemes un kopā ar ģimeni izceļoja uz Braunšveigas hercogisti. Tas, iespējams, notika ar Jelgavas brīvmūrnieku atbalstu.
Pirmo globusu par saviem līdzekļiem Stenders pagatavoja tieši Braunšveigas hercogam. Tas līdz mūsdienām nav saglabājies, bet vietējā avīzē 1759.gada novembrī parādījās Stendera reklāmas raksts "Par zemes un debesu ložu pagatavošanu" vācu valodā. Un drīz vien viņš saņēma piedāvājumu no paša Dānijas karaļa.
Visticamāk, arī tas notika ar Kurzemes brīvmūrnieku atbalstu – Reņģes muižā dzimušais Johans Albrehts fon Korfs (Korff, 1697.–1766.g.), tobrīd Krievijas sūtnis Dānijā, bija ģeogrāfijas mīļotājs.
1761.gada rudenī Stenderu ģimene sāka saņemt regulāru finansējumu no karaliskās kases.
Stenders pagatavoja vienkāršāku globusu Dānijas Karaliskajai bibliotēkai, bet 1764.gadā – skaistu, greznu un barokālu globusu Dānijas karalim Frederikam V (1723.–1766.g.). Tie abi saglabājušies līdz mūsu dienām, ir digitalizēti un aplūkojami Dānijas Karaliskās bibliotēkas (Det Kongelige Bibliotek) katalogā.
Pēc pāris gadiem Stenders publicēja brošūru ar sīkāku karaliskā globusa aprakstu, norādot iedvesmas avotus, kā arī sava darinājuma priekšrocības: "Globusa lode ir no izturīga papīra, ļoti ērti un viegli pārvietojama. Tai ir pārdomāta krāsu izvēle, ir ērti atšķirt ne tikai ūdeņus no zemes, saskatīt sarkanīgās valstu robežas, bet arī apzeltītās galvaspilsētas. Uz to iekļaujošās koka ripas ir kalendārs un uzdevumi ģeogrāfijas apguvei ar atrisinājumiem. Globusa parocīgais izmērs – nepilns metrs diametrā – ļauj to ērti aplūkot no visām pusēm. Un tas turklāt ir paša Stendera parakstīts."
Brošūru noslēdz fon Korfa apliecinājums: saturs saskan ar patiesību.
Panākumu spārnots, Stenders Kopenhāgenā savu turpmāko karjeru saistīja ar ģeogrāfijas instrumentu darbnīcas atvēršanu.
Par to ir saglabājies anonīmas personas vērtējums: "Viņš piedāvājas iekārtot globu fabriku mazākiem globiem, apmēram 1,5 pēdas diametrā. Es tiešām vēlētos, kaut mums būtu tāda fabrika šeit Kopenhāgenā un ka visus šos krāmus nevajadzētu ievest no svešuma, un ka katra skola būtu apgādāta ar pāris globiem, lai dotu jaunatnei nojautu par ģeogrāfijām un izplatījumu, ko viņi nevarētu gūt no kartēm, un kas būtu mazākais, kādēļ es pievienojos Stendera kunga projektam. [..] Bet būtu pārāk dārgi iekārtot šādu fabriku ar Stendera kunga palīdzību, kam bez paša vēl ir arī sieva un bērni. Ja viņa majestāte [karalis] vēlētos iekārtot globu fabriku, tad tas jādara lētākā veidā, nekā barojot kādu kurzemnieku."
No karaļa saņemtā alga ir izsīkusi, un ģimenei Dānija bija jāatstāj. Atpakaļceļā Stenders iesniedza iepriekšminēto brošūru Pēterpils Zinātņu akadēmijai, tomēr arī tur atsaucību neguva. Globusu gatavošanas stāsts bija noslēdzies, un 1766.gadā G.F.Stendera ģimene atgriezās Kurzemē. 

Raksti.
Pasaule globusā: interaktīvie mācību līdzekļi ienes jaunas vēsmas 20.gs. sākuma izglītībā.