Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Halkingolas operācija (1939.g.)

Bruņotas cīņas starp krievpadomju un japāņu spēkiem 1939.gada vasarā pie Halkingolas upes Mongolijā.

Cēloņi. Japānas agresīvā ekspansijas politika Ķīnā. 1932.gadā japāņi Ķīnas ZA, Mandžūrijā izveidoja tā saucamo "Mančžou-Go valsti," kas bija pilnīgi atkarīga no Japānas. Tokijā to uzlūkoja kā placdarmu cīņai pret Ķīnu, Mongoliju un PSRS. Problēma bija tāda, ka Mandžūrijā vispār nebija nekādas rūpniecības un, lai to izveidotu, japāņiem bija nepieciešama infrastruktūra. Sākumā japāņi gribēja uzbūvēt ostu, taču pēc 1938.gada kaujām pret Sarkano Armiju pie Hasana ezera, viņi atteicās no šī plāna.
Pēc Centrālās Ķīnas okupācijas japāņi sāka būvēt dzelzceļu no Mandžūrijas okupētajiem rajoniem. Tādēļ viņi sāka pieprasīt novilkt robežu pa Halkingolas upi un par šo prasību pamatu strīdi iet vēl līdz pat šai dienai. 1930.gados robeža gāja 20-25 km uz austreņiem no upes.

Politiskā un militārā situācija pirms kaujas. Jau ilgi pirms lielā konflikta uz Mongolijas un Mandžūrijas marionešu valsts robežas notika bruņotas sadursmes. Mēģinājumi vienoties par robežas demarkāciju nedeva rezultātus. 1936.gadā PSRS un Mongolija noslēdza līgumu par savstarpējo palīdzību. Mongolijas teritorijā sarkankrievi ieveda savu karaspēku - 57.Īpašā korpusa vienības, kas arī iesaistījās kaujās pret japāņiem 1939.gada maijā.

Notikumu gaita. Lielā konflikta iegansts bija tas, ka Mandžūrijas valsts robežu esot pārkāpuši mongoļu karavīri. Tomēr oficiāli puses nevienam karu nepieteica.
1939.gada 11.maijā 300 japānu virsnieku un kareivju šķērsoja Mongolijas robežu un uzbruka tās robežsargu postenim. Tomēr robežsargiem ieradās rezerve un japāņu uzbrukums tika atsists. Tas bija sākums tam, ko vēsturē sauc par Halkingolas kaujām, tajās aktīvu dalību ņēma Sarkanā Armija.
Karadarbība turpinājās līdz 1939.gada septembra vidum un beidzās ar japāņu sakāvi.

Kauju sekas. Divas militāras neveiksmes karā ar sarkankrieviem lika Japānas varai nopietni aizdomāties. Tam bija liela nozīme Neitralitātes pakta parakstīšanā starp Japānu un PSRS 1941.gada aprīlī.

Saites.
Kauju saraksts.