Huans de Mendoza i Luna (1603.-1607.g.)
Spāniski - Juan de Mendoza y Luna, segundo marqués de Montes Claros.
Spāņu muižnieks, rakstnieks un augsta ranga Spānijas impērijas ierēdnis - Jaunās Spānijas (Meksikas) vicekaralis no 1603.-1607.gadam un Peru vicekaralis no 1607.-1615.gadam.
Radniecība. Sieva - Anna.
Dzīvesgājums. Dzimis 1571.gada janvārī Gvadalahārā (Spānija).
Jaunībā dienējis hercoga Albas karaspēkā Portugāles karagājiena laikā. Par to tika apbalvots ar Santjago ordeni.
Vēlāk nozīmēts par Seviļjas gubernatoru.
Jaunās Spānijas vicekaralis (1603.-1607.g.). 1603.gada 19.maijā Karalis Filips III viņu iecēla par Jaunās Spānijas vicekarali.
Amatā stājās 1603.gada 26.oktobrī, kad kopā ar sievu Annu ieradās kolonijā.
Pirmais viņa veiktais darbs bija iepriekšējā vicekaraļa Gaspāra de Suņjigas darbības izmaklēšana, ka rezultātā tas tika apsūdzēts varas pilnvaru pārsniegšanā un pārmērīgos tēriņos.
1604.gada augustā Mehikā izcēlās stipri plūdi ar lieliem postījumiem. Tādēļ Huans de Mendoza ierosināja pārnest galvaspilsētu uz netālu esošajiem Takubaijas pakalniem, taču pasākumu atzina par pārlieku dārgu. Tā vietā tika nolemts uzbūvēt lielu drenāžas kanālu, kas arī prasīja lielu darbu un līdzekļus. Apjomīgie darbi vilkās ilgu laiku un tajos nodarbināja 15 000 indiāņu. Pēc plūdiem tika atjaunots sagruvušais dambis un izveidotas jaunas pilsētas ielas, tomēr daļa pilsētas palika zem ūdens vēl veselu gadu.
Mendozas valdīšanas laikā tika uzcelts akmens akvedukts, kas Mehikas centrā nogādāja ūdeni no Čapultepekas avotiem, arī vairāki kanāli un bruģētas ielas.
Mendoza atcēla vairākus pārvietošanās ierobežojumus, kas skāra vietējos kolonijas iedzīvotājus.
1606.gada 20.novembrī Huanu de Mendozu Spānijas karalis Filips III iecēla par Peru vicekarali un viņam tika pavēlēts palikt Jaunajā Spānijā līdz ieradīsies viņa pēctecis. Tas ieradās 1607.gada jūlijā un Mendoza devās pa jūru no Akapulkas uz Limu.
Peru vicekaralis (1607.-1615.g.). Peru vicekaraļa amatā Huans de Mendoza stājās 1607.gada 21.decembrī.
Viens no pirmajiem viņa darbiem jaunajā amatā bija kolonijas flotes nostiprināšana. Viņa valdīšanas laikā tika veikta pirmā Limas iedzīvotāju skaitīšana un Limā tika uzcelts pirmais akmens tilts pāri Rimakai.
Kļuva pazīstams ar to, ka aizstāvēja pamatiedzīvotājus, tāpat ziņoja karalim, ka kolonijas reliģiskās organizācijas, īpaši jezuīti, pārmērīgi rauš bagātības.
Huana de Mendozas valdīšanas laikā tika atvērta tobrīd liela šahta dzīvsudraba ieguvei Huankavelikā.
Tālākās gaitas. 1615.gadā beidzās viņa kā Peru vicekaraļa pilnvaras. Tad viņš devās uz Spāniju. To labi uzņēma karalis Filips III un nozīmēja viņu par valsts un kara padomnieku. Vēlāk viņš kļuva par Asjendas (valsts kases) vadītāju, bet pēc tam par Aragonas pārvaldnieku.
1621.gadā jaunais karalis Filips IV piešķīra viņam Spānijas granda titulu.
Miris 1628.gada 9.oktobrī Madridē 57 gadu vecumā.
