Haralds I Skaistmatis (882.-930.g.)
Harald I Haarfager/Hārfagr.
Norvēģijas karalis (konungs) no 882. līdz 930.gadam, Norvēģijas valsts pirmais apvienotājs un Hārfageru dinastijas dibinātājs.
Radniecība. Tēvs - Halfdans Melnais, sīks konungs Norvēģijas DA.
Dēls.
Dzīvesgājums. 874.gadā Vestfoldes (Vestfold) novada ķēniņš Haralds Skaistmatis mēģināja uzkundzēties pārējai Norvēģijai, bet citu novadu ķēniņi un rieteņu krasta vikingi tam pretojās.
Haralds Skaistmatis savus pretiniekus sakāva 882.gadā Havsfjordā (Hafrsfjordr). Tad arī sākās Norvēģijas apvienošana, jo Haralds kļuva par Rieteņnorvēģijas (Vestlandet) karali, pārvaldot arī pārējo Norvēģiju - atsevišķo fulke konungi tika vai nu nogalēti, vai pakļauti.
Saskaņā ar nostāstiem, Haralds I pirmo reizi ieviesis Norvēģijā galvasnaudu, cīnījies ar zviedru konungu Ēriku Emundsonu par varu Vermlandes provincē, veicis karagājienus uz Orkneju salām un Skotiju.
Haralda I panāktā valsts apvienosana nebija noturīga. Nākamajos valdīšanas gados viņš valsti sadalīja valdījumos saviem dēliem, par galveno konungu nozīmējot vienu no tiem - Eiriku Asiņaino Dunci.
