Hermētiskā literatūra
- Detaļas
- Skatīts: 2832
Garīgi-mistiska satura antīkā literatūra, kuras nosaukums radies no grieķu zināšanu dieva Hermeja.
Pati līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet pazīstams tikai liels vairums citātu, dialogu un pamācīb no Stobeja un baznīcas autoru darbiem.
Zinātnieki uzskata, ka ta ir mistiska un tāla no realitātes. Vēl tā tiek uzskatīta par neoplatonisku. Ļoti iespējams, ka to tiešām sarakstījuši neoplatoniķi. Taču arī tādā gadījumā tā būtu vertīgs avots par senēģiptiešu reliģiju. Daudz kas tajā ņemts no pirmavotiem un ir seno autoru kompilācijas. Daļa no šīs literatūras visdrīzāk ir no Ptolemaju laika.
„Pasaules jaunava.”
Hemeja Trismegista smaragda plāksne.
Harranas pilsētas astrologi viduslaikos lielā skaitā kalpoja Bagdādes kalifa galmā. Šie cilvēki rakstīja traktātus par debesu norisēm un tulkoja senos rakstus, kas bija savākti pilsētā. Starp tiem bija arī tādi, kas uzrakstīti Ēģiptē grieķu-romiešu periodā (ap 330.g.pmē.- 500.g.). Tajos bija aprakstītas tādas nozares kā maģija, alķīmija un citas senēģiptiešu zināšanas. Šo tekstu krājumu pierakstīja Hermejam Trismegistam un tas kļuva pazīstams ar nosaukumu „Hermētiska”. Viduslaikos tā tulkojums no arābu valodas uz latīņu iedvesmoja itāļu Renesanses pamatlicējus propagandēt šos darbus kā atslēgu visiem noslēpumiem. Tādēļ arī Harranu uzskatīja par hermētisma dzimteni.
