Ištāra
Dieve divupiešu mitoloģijā, Asīrijas ķēniņa Ašūrbanipāla māte.
Ar četrām krūtīm.
Analogi un sinonīmi. Šumeriem - Inanna.

Ištāras kults. Bija izplatīts arī Asīrijā.
Ištāras zvaigzne - Venēra.
Aplūkojamie objekti.
Ištāras svētnīca Biblā. Biblā uzieta arī monēta ar Ištāras svētnīcu – tā attēlota no II gadu tūkstoša pmē.
Ištāras vārti. Senie babilonieši māla ķieģeļu apgleznošanā pielietoja vāpēšanu. Ar šādiem apdedzinātiem, glazētiem ķieģeļiem bija izgreznoti slavenie Ištāras vārti Bābelē VII gs.pmē. Pirmo ar zilu glazūru klātu ķieģeļa gabalu Babilonas drupās 1887.gadā uzgāja vācu arheologs Roberts Koldovejs. Toreiz viņam ne prātā nenāca, ka pateicoties šim atradumam viņš izdarīs nozīmīgus arheoloģiskus atklājumus. 1899.gadā Koldovejs atgriezās Babilonas drupu vietā un sāka izrakumus, kuru laikā cita starpā 1902.gadā tika atsegti arī tā saucamie Ištāras vārti, tā ka to atklāšanas gads ir 1902.
Tie ir dižākie un iespaidīgākie vārti Bābeles iekšējā pilsētas mūrī. Augstumā tādi paši kā pilsētas mūri, ar pamatiem, kuri sniedzās 15 m dziļumā. Arī ceļu uz vārtiem ieskāva augsti mūri un it visu klāja ciļņi no īpaši glazētiem ķieģeļiem. Uz to zilā fona bija attēloti trīs dzelteni dzīvnieki: pirmie – lauvas (tolaik Tuvajos Austrumos visai izplatīti), otrie – vērši (daži pētnieki domā, ka tie bijuši tauri, mūsdienu govju priekšteči, kuri tai apvidū izmiruši XVII gs. vidū ), trešie – pūķi Siruši (vārda aptuvenā nozīme ir „mirdzošā čūska”). Koldevejs, bet it īpaši beļģu zoologs Bernārs Hevelmans, izteikuši hipotēzi, ka pūķis varētu būt tolaik reāli eksistējošs dzīvnieks, jo tas attēlots tikpat reālistiski kā abi pārējie dzīvnieki.
Vēl šodien 12 m augstais vārtu mūris ir iespaidīgākais, kas palicis pāri no Bābeles. Tā atveids šodien ir viens no interesantākajiem apskates objektiem Berlīnes Vēstures muzejā.
Saites.
Asīrijas valsts.