Aliens

Ikonostass

No grieķu valodas vārda εἰκονοστάσιον (eikonostasō: είκών (eikon) - "attēls," στάσις (stas) - "vieta, kur atrodas."
Svētbilžu siena, kas pareizticīgo baznīcās atdala altāra sekotoru no pārējās baznīcas telpas.

Senslāvu lielāko baznīcu iekštelpas tika izrotātas ar daudzām svētbildēm. Bieži tās savienoja savā starpā un starp altāra daļu un draudzes telpu izveidoja veselu svētbilžu sienu - ikonostasu.

Svētbildes izvietotas vairākās rindās un atspoguļo baznīcas vēsturi, atklāj Jēzus Kristus tēlu. Katra ikonostasa svētbilžu rinda simbolizē konkrētu baznīcas vēstures periodu: augstākā - Vecās derības laiku no Ādama līdz Mozus likumiem, otrā - no Mozus līdz Kristum, trešā attēlo Glābēja Zemes dzīvi - "Dievmātes dzimšana," "Ievešana baznīcā," "Labā vēsts," "Kristus dzimšana," "Creteņije"(krievu val.), "Kristības," "Pārvēršanās," "Ieiešana Jeruzālemē," "Debesbraukšana," "Trīsvienība," "Dievmātes Uspeņije (krievu val.)," "Krusta uzsliešana," gada liturģiskais aplis.
Ceturtā rinda simbolizē visa tā realizāciju, kas attēlots augšējās 3 rindās.
Pašā pēdējā zemākajā un 5.rindā ir vietējo svēto bildes un ikona tam, par godu kam uzslieta konkrētā baznīca. Šīs rindas vidū  izvietotas 3 durvis: ziemeļu, dienvidu un centrālās, jeb Ķēniņu vārti. Ķēniņu vārti tiek izdaiļoti ar Dievmātes un 4 evaņģēlistu ikonām. Virs tām atrodas ikona ar Svēto vakarēdienu, pa labi - Glābēja ikona, pa kreisi - Dievmātes ikona. Ziemeļu un dienvidu durvīs parasti attēlo erceņģeļus Gabriēlu un Mihailu.

Saites.
Pareizticība un pareizticīgie.